Man visi pazīstamie, kas ir mēģinājuši EV īrēt ārzemēs pēc tam ir teikuši, ka nekad vairs. Pat nerunājot par nestrādājošiem lādētājiem un pēkšņi lēnu uzlādi ātrajos lādētājos, atvaļinājums neesot tik garš, lai vismaz pāris stundas dienā sēdētu kaut kur un lādētu a/m. Es pieņemu, ka varbūt būtu savādāka attieksme, ja dzīvotu vienā vietā un ar saimnieku ir sarunāta lādēšana, tad jau mierīgi pa nakti var uzlādēt.

2022g. arī lidoju maršrutā kankuna- atlanta- parīze- rīga,atlantā arī visas tranzīta procedūras notika ļoti ātri, precīzi kā ievux_s apraksta

par ko tad uztraukums, ja šīs ir nepamatotas baumas?

Pirms kāda laika bija raksts DELFI par ceļojumu ar elektroauto

Nolādētais ceļojums ar elektroauto uz Hījumā (delfi.lv)

 

Kakovo hrena šajā portālā ir jāliek atsauces uz maksas rakstiem????

Jā, kāpēc arī uz maksas aviobiļetēm tiek likti linki?

Jūlijā nopirkts lidojums uz Katāniju (CTA) no Rīgas, AirBaltic. Kurā lidmašīnas pusē turpceļā un kurā pusē atpakaļceļā jāsēž, lai pa logu redzētu Etnu? Kur to var apskatīties? https://www.flightradar24.com kaut kā nemāku redzēt, jo šobrīd vēl no Rīgas uz Katāniju nav reisu. Pēc manas saprašanas turpceļā jāsēž labajā pusē, bet tā ir tikai mana "iekšējā sajūta".

 

Piedodod. Man ir DELFI abonents un automātiski nepamanīju, ka tas ir maksas raksts.

Te citāti no manis minētā raksta par Delfi tehnikas ziņu redaktora ceļojumu ar testa elektroauto uz Hijumā salu. Pilns rakstsa ir pieejams DELFI AUTO

 

1) Tas viss izklausās vienkārši - iebrauc, uzlādē, brauc tālāk – taču mums šis ceļš ir jāizplāno diezgan precīzi, jo ir jāpaspēj uz iepriekš rezervēto prāmi. Tātad – nedrīkstam nokavēt, bet nav arī nekāda labuma uz ostu aizskriet ātrāk. Plānot ceļojumus man patīk, tāpēc tā nav liela bēda. Izrēķinu, cikos jāceļas, cikos paņemu līdzbraucējus, cikos tiekam pie vada.

Tiktāl viss izdodas, bet tad nākas secināt, ka solītais īpaši ātrais vads nav nemaz īpaši ātrs. Teorētiski konkrētā stacija spēj lādēt ar 150 kilovatu jaudu, taču praksē tie ir apmēram 45 kilovati. Protams, lieki cerēt uz ideālajiem apstākļiem, taču drusku tuvāk solītajam gribējās gan. Cits neviens tajā brīdī nebija pieslēdzies, un, kā apgalvo specifikācija, šis auto spēj pieņemt tik lielu strāvu.

2) Šeit gan īpaši nebēdājām, jo ar 80 procentiem mums līdz salai pietiek "atliektiem galiem". Uz salas ir piecas uzlādes vietas – četras lēnās un viena vidēji ātrā, ar maksimālo jaudu 50 kilovati. Ar to mums pilnīgi pietiks, lai nodrošinātu foršo ceļojumu ar pārbraucieniem pa salu.

Nopīkstinu karti, iespraužu štepseli auto sānos un… klik, klak, kļūda! Mazajā lādētāja ekrānā parādās uzraksts par nezināmu kļūdu. Tā kā šādi jau ir bijis, zinu, ka vienkārši jāmēģina vēlreiz. Atslēdzu vadu, nolieku atpakaļ, gaidu, kad aparāts "resetosies" un sākšu procesu no gala. Bet aparāts nesteidz atjaunoties. Ja jau tā, tad spiežu avārijas pogu. Pēc mirkļa varu mēģināt vēlreiz. Nopīkstinu karti, pieslēdzu vadu, kļūda! omēr nemetu vēl cerības pie malas – zvanu uz atbalsta tālruni un stāstu igaunietei savu bēdu. Man apstiprina, ka patiešām ir kaut kāda kļūda un dara zināmu, ka šo auto es šeit uzlādēt nevarēšu. Ātri sazinos ar ražotāja pārstāvi un uzzinu, ka kaut kur starp lādētāju un auto ir programmatūras neatbilstība, tāpēc šī ātrā elektrība mums tiešām nebūs pieejama.

Nākamajā dienā, nolēmām vēlreiz pamēģināt ātro lādētāju, bet vēlreiz pārliecinājāmies, ka tomēr nebūs. Toties pārliecinājāmies arī par to, ka nebūs tikai mums, jo uzreiz pēc tam no Somijas atbraukusi "Tesla" pie tā paša štepseļa pieslēdzās un veiksmīgi uzsāka uzlādi.

3)Dodamies uz netālu esošo lēno uzlādes iekārtu.

Iekārtu atrodam, taču uz mirkli samulstu, jo tai ir tikai neatbilstoša standarta spraudnis. Tomēr izrādās, ka blakus ir rozete arī mūsu vajadzībām, savukārt mūsu auto bagāžniekā atrodas atbilstošs vads. Es negribu domāt, ko mēs iesāktu, ja šo vadu būtu aizmirsuši iedot līdzi, jo ikdienā Rīgā jau tāds nav vajadzīgs.

Nopīkstinu, pieslēdzu, klusu aizlūdzu, ir. Lādē! Lādē ar veseliem 10 kilovatiem stundā. Tas nozīmē, ka mūsu auto 77 kilovatstundu baterija būs jālādē… septiņas stundas. Septiņu stundu uzlāde nebūtu nekāda bēda, ja auto šeit varētu atstāt uz nakti. Taču mēs nakšņojam citā pilsētā. Divpadsmit kilometru attālumā. 

4) Otro lādēšanu atlikām uz pēcpusdienu, kad būsim salas augšdaļā – lielajā pilsētā. Tur atrodas tikpat skumīgs lēnais lādētājs kā lejā, taču šeit klāt nāk vēl viens pārsteigums – tas neatpazīst mūsu klienta karti, kas nepieciešama, lai uzsāktu uzlādi. Drošības pēc pamēģinu arī cita tīkla karti, lai vismaz saņemtu kļūdas paziņojumu. Taču arī to nelasa, kas man liek domāt, ka vienkārši nestrādā karšu lasītājs. Zvanu atkal atbalsta dienestam. Godīgi sakot, tā laikam bija mana vaina, ka nebiju pildījis mājasdarbu un iepriekš noskaidrojis, uz kā vārda ir reģistrēta kartiņa.  Beidzot izdodas uzsākt auto uzlādi attālināti. Pasaku paldies un atkal dodamies piespiedu divu stundu pastaigā.

Ar to gan piedzīvojums vēl nebija galā, jo, atgriežoties pie auto, uzlādi vajadzēja apturēt. Atbalsta dienests man iepriekš teica, lai zvanu un viņi atslēgs. Zvanu, viņi mēģina atslēgt, bet nesanāk. Mēģina vēlreiz, bet nesanāk. Nu, tad vienkārši spied avārijas stop pogu! Spiežu avārijas stop pogu. Nu arī man sāk nākt smiekli par šo moderno pasauli.

5) Auto un to bateriju ietilpība ir tikai puse no stāsta.

Otra puse ir uzlādes iekārtas. Un šis ir bēdīgs stāsts. Situācija katru gadu paliek arvien labāka – arvien vairāk vietās tiek uzstādīti arvien jaudīgāki lādētāji – tomēr tā ir tālu no situācijas, kur par to varētu nedomāt. Brauc, kurā virzienā vēlies, vienmēr ir jārēķinās ar plānu B. Un – nevajag nemaz salas, arī lielajās pilsētās klupieni ir regulāri. Tepat Ventspilī un Liepājā ir vairākkārt nācies meklēt citu uzlādes iekārtu, jo izvēlētā vienkārši nedarbojas. Kāpēc nedarbojas? Velns viņu zina. Vienkārši nedarbojas.

es jau nebiju tas, kas iebilda pret maksas rakstu, jo man arī ir abonements.

es ironizēju par to, ka nez kāpēc sūdzība ir par maksas rakstu, bet ne par citam maksas lietām, kurās cilvēki iegulda savu darbu.

paldies, vinzinis par pilno tekstu.

Bet vienam otram gan te vajadzētu atšķirt kas ir links uz maksas rakstu un kas ir maksas aviobiļešu linki.

kādus pakalpojumus tu sniedz par brīvu? vai rakstus portalos veido roboti, kam nav alga jamaksā? padomā tikai, 1-3 eiro mēneši par rakstiem, nabags paliksi, pietrūks mēneša beigās vienai cīgu paciņai (nezinu, cik tā smaksā). 

Da tu vari maksāt par ko, kā un cik vien vēlies, man pilnīgi poh..., bet tajā vietnē neredzu neko ekskluzīvu par ko vispār kaut kapeiku būtu vērts maksāt. Ar šo beidzu te šo pilnīgi bezjēdzīgo diskusiju.

Hau es esmu runājis

.

Jāsāk ar sezonālo vēju analīzi. Šodien teiksim sēžas uz 08 skrejceļa un lidmašīnas no centrālās Eiropas pietuvojas gar Etnas rietumu malu. Attiecīgi šodien pareizā sēdvieta turpceļā būtu kreisajā pusē. Nepastāvīgu laikapstākļu gadījumā skrejceļš var mainīties vairākas reizes dienā.

Iemetu aci radarā, vairāk izskatās, ka ielido gar rietumu malu un izlido gar austrumu (abos gadījumos jāsēž kreisajā pusē), bet ne visi.

Paldies, RIXapron un jtt!

Precizēšanai, lai beigās neesam vainīgie. Šobrīd pareizā būtu kreisā puse, bet vasarā var gadīties arī labā. Viss atkarīgs no kuras puses pūš, lidmašīna pēc iespējas sēdīsies pretvējā.

Paldies, sapratu, ka droši nevar zināt, bet var nojaust. Nevienu nevainošu, ja nebūs pareizi

Tad jau Excel arī maksā naudu un Youtube, drīz arī Windows gribēs. Nāksies atmest smēķēšanu - veselīgs dzīves veids beigās sanāks.

Excel un Windows jau arī nav par brīvu, tas, ka mājās daudzi lieto pirātiskās versijas, ir cits jautājums. Youtube bezmaksas versija pārtiek no reklāmām, protams, ir maksas versija kur to nav, un ir dažas citas patīkamas "fīčas" (piemēram, atskaņošana fonā telefonam).

Nu manā skatījumā ka vienreiz samaksā un lieto ir kas cits, nevis tevi katru mēnesi slauc izdomātu skaitli. Youtube 8.5 eiro mēnesī arī tomēr liekās dārgi un labāk ciešu brīžiem nejēdzīgas reklāmas.

Visas ierīces ražotāji cenšas uztaisīt lai strādā divus gadus un tad jāpērk jauna. Neraudzīgi pret dabu. Ja būtu piemēram kafijas dzirnaviņas ar abonēšanas maksu, kas strādā 100 gadus.

Nezinu, man ierīces strādā parasti vismaz 5+ gadus, telefons, no kura šobrīd rakstu, ir jau 3+ gadus vecs, mājās veiksmīgi darbojas 2006. gada Brother printeris. Televizoram arī jau  10+, bet to parasti neviens neskatās. Tas, ka cilvēkiem vajag mērīties ar krāniņiem, jau ir cits jautājums.

Pret LED spuldzīšu ražotājiem gan man ir pretenzijas, teorētiski tām būtu jādarbojas desmitiem gadu, bet praktiski man tās nez kāpēc iziet no ierindas tikpat bieži kā kvēlspuldzes, reizēm vēl biežāk. Vairums tirgotāju tās maina pa garantiju, bet nu apnīk jau kraut kaudzē tos čekus un tad meklēt, kur kas bija pirkts.

Ierīces tehniski spēj darboties ilgāk, bet drīz pārtrauc strādāt ar jaunākajiem softiem. Tikai šī iemesla dēļ man 7 gados jau 3.telefons (5, SE, 12), vajadzīgas funkcijas pārtrauc darboties. Kamēr Nokia novilka 16 gadus un tikai aķīša kontakta zušana piespieda pirkt glaudāmo (ko nenožēloju).

Ierīces var uztaisīt mūžīgas, bet patērētājiem to nevajag. Pat veļasmašīna pēc dažiem gadiem būs apnikusi, un viegli labojamu kaiti nevis centīsies salabot, bet meklēs vietā jaunu, ar lielāku ekrānu un super-nano-burbuļ-tvaika funkciju, kuru tāpat nelietos.

Mūžīgas vai nemūžīgas, bet savu veļasmašīnu vairāk kā 17 gadus neesmu labojis. Šajā laikā gan meistars 2 reizes veica diagnostiku (nemācēju ūdeni bez meistara palīdzības izsūknēt), bet viņš atzina, ka mašīna vēl ilgi darbosies

Tur jau visa tā vaina, patērēšanas kultā. Ražotāji tikai pieskaņojas, lai gan nevar noliegt, ka arī paši to veicina.

Līdzīgi ir ar pārtikas industriju - patērētāja garšas kārpiņas pieprasa aizvien vairāk cukura, sāls, nātrija glutamāta un citus sūdus. Reizēm ārsti saceļ trauksmi par aptaukošanās epidēmiju, rezultātā tagad atspirdzinošo dzērienu ražotāji visur grūž iekšā mākslīgos saldinātājus, pat tajos, kas nav light vai zero. Nesaprotu, kā cilvēki to vispār var iedzert, bet patīk taču. Bet cukuru grūž iekšā tur, kur tam vispār nevajadzētu būt vērā ņemamos daudzumos, piemēram, kečupā un sāļajās mērcēs. Bet šokolādē atkal jābāž iekšā sāls. Un rieksti bez sāls taču vispār nav stilīgi. 

Diemžēl tādiem dīvaiņiem, kā man, kam nepatīk bieži mainīt lietas un patīk ēst normālu ēdienu, ir kaut kā jāpielāgojas masu vājprāta pasaulei.

Šajā stāstā problēma varētu būt jau startā nopirkt nosacīti neaktuālu (tiesa, akcijā, lētāku) iekārtu. Šobrīd jaunākā iOS 17 atbalsta XS telefonus, kas iznāca pirms 6 gadiem. Nopērkot iPhone 15 no programmatūras viedokļa vajadzētu pietikt uz 5-6 gadiem, vai pat vairāk, jo reti kura aplikācija uzreiz pieprasa jaunākās operētājsistēmas, un pat tad teiksim smartid šobrīd strādā ar iOS13 atbalstošām iekārtām. T.i. iphone 6s un kuras nu tur paaudzes SE. Swedbank prasa ios 16, kas būtu iphone x un 8 - 6,5gadus veci telefoni. Protams, vienmēr ir izņēmumi.

Vai kāds pēdējā laikā ir lidojis caur Stanstedu ar self-transfer starp lidojumiem? Interesē vai 2h 15min starp nosēšanos/izlidošanu varētu būt pietiekams laiks, lai izietu pasu kontroli un security, jo, kā saprotu, Stanstedā citu opciju nav. Vai varētu būt pietiekami daudz laika tāpat vai tomēr ir jēga piepirkt security fast track? 

Vai kāds pēdējā laikā ir lidojis caur Stanstedu ar self-transfer starp lidojumiem? Interesē vai 2h 15min starp nosēšanos/izlidošanu varētu būt pietiekams laiks, lai izietu pasu kontroli un security, jo, kā saprotu, Stanstedā citu opciju nav. Vai varētu būt pietiekami daudz laika tāpat vai tomēr ir jēga piepirkt security fast track?