Neesmu bijis Peru, bet jāņem vērā, ka ikvienā spāniski runājošā zemē ar angļu valodu ir pilnīgi nekā. Nu, izņemot varbūt atsevišķus izteikti tūristiskus rajonus, bet diez vai Peru vispār tādi ir.

Neesmu bijis Kubā, bet Peru biju vēl pirms COVID-19. Bez pamata spāņu valodas zināšanām būs diezgan lielā "pakaļā". Limā pat McDonalds bijām diezgan lielā "pakaļā", nezinot spāniski.  Runājot par Peru - man liekas, ka labākais laiks Peru apmeklēšanai tomēr būs mūsu rudens un ziema (izņemot decembri, janvāri un februāri, kad caurmērā vairāk līst). Kaut kur arī lasīju, ka februārī tiekot tīrītas Maču Piču dabas takas un objekts tiekot daļēji slēgts. Jūnijs jau tūlīt būs, biļetes no Eiropas uz Dienvidameriku, ja tās vasaras periodam pērk mēnesi iepriekš, mēdz būt stipri padārgas, ja vien neuztrāpa uz kādu cenu kļūdu. Mūsu vasaras mēneši, kuri Peu atbilst ziemas vidum, Peru mēdz būt sausāki (tas gan stipri atkarīgs no Peru reģiona), toties rīti un vakari var būt nepatīkami vēsi, arī augstkalnu reģionos būs izteikts vēsums jūnijā. Limas un Kusko lidostās var sastapt ceļojumu aģentūru pārstāvjus, kuri piedāvā jau gatavas tūres pa Peru vai palīdz ārzemniekiem piepirkt klāt iztrūkstošos transfēra vai vietējo tūrisma pakalpojumu posmus. Šie aģenti vismaz runā labā angļu valodā. "Pa lielam" angļu valoda Peru beidzas jau lidostās. Caurmēra mazbudžeta un vidēja budžeta viesnīcās Peru reti kur runās angliski. BOOSTER vakcīna, ticamāk, ir nepieciešma, jo vairumam iekš LV jau būs pagājušas tās 270 dienas pēc otrās vakcīnas. Man jau rudenī būs "jābūsterējas" otro reizi, ja COVID-19 atkal atsāksies. Tā testēšanās, braucot uz Peru, cik saprotu, attiecas tikai uz nevakcinētajiem.

Es Peru neatceros problēmas ar angļu valodu. Gan jau kaut kur vajadzēja vairāk bakstīt ar pirkstu, bet varēja mierīgi iztikt. Tiesa, mēs pārsvarā izmantojām vietējo tūrfirmu pakalpojumus un tur visi mācēja. Kā reiz palikām mazbudžeta viesnīcās (rezervācijas caur booking) un, šķiet, ka tikai vienā (Iquitos) angliski nesaprata. Iespējams, mēs bijām vai nu tik draudīgi, ka apkalpojošais personāls atcerējās visus dzīves laikā dzirdētos angļu vārdus, vai arī bijām ļoti veiksmīgi
Auto neņēmām - lai pārvietotos izmantojām vietējo tūrfirmu pakalpojumus (sarunājām, lai pēc ekskursijas neved atpakaļ uz sākumu, bet izlaiž blakus esošajā pilsētā) vai vietējo sabiedrisko transportu, tajā skaitā nakts autobusus

P.S. Tas bija ļoti sen - krietni pirms Covid

Iesaku noskatīties "Četri uz koferiem" pēdējās 4 sērijas,kur uz Peru bija aizceļojuši Samanta Tīna,Ieva Adamss,Jānis Jubalts un Lauris Reiniks. LTV360. Pēc raidījuma kaut kā pārgāja vēlme aizceļot uz šo valsti.

Es te dažas sērijas redzēju, bet šitā kompānija, cik sapratu, brauķelēja pa objektiem, kuri nav īpaši tūristiski un vairāk pētija vietējo dzīvi un pārbaudīja paši sevi. Man savukārt vislabākās atminas no tā gala valstīm ir tieši par Peru un Bolīviju. Bolīviju gan caurbraucu, kādu pusgadu pamācījies spāņu valodu, tādēļ bija daudz vieglāk... Maču Piču apskatei un piekļuvei ar tūristu vilcienu cenas gan "iespārda", bet nebija tik daudz laika, lai pārtvietotos ar vairākiem COLLECTIVOS ("mikriņi", kuri ceļā dodas tikai daudz maz "uzpildīti", ja vien tajā sakāpušie PAX-i nav gatavi segt arī maksu par iztrūkstošajiem PAX-iem.), lai ietaupītu naudu un meklētu piedzīvojumus valstī, kuras valodas tu galīgi nepārzini. Katrā gadījumā daudzas arābu valstis ar nepātrauktiem meliem un blēdīšanos man liekas daudz netīkamākas. Tas, ka vairums no mums nezina spāņu valodu, ir mūsu problēma, kuru var pārvarēt mācoties. 

Tev vienkārši karma tāda. Par ilgstošām intīmām darbībām ar santīmu Maču Pikču vilciens un ieejas biļetes bija neticami dārgas vēl tad, kad mums bija lati. Arī lidojums virs Nasca līnijām bija padārgs. Un džungļu tūre). Par pārējo - tie daži eiro pilnīgi neko Tavā dzīvē nemainīs, toties stress būs mazāks un ilgāk dzīvosi. Mums parasti collectivos gaidīja, kamēr savāksies pilns busiņš, bet nakts vidū veda mūs 2 un vēl 2 peruāņus par to cenu, kas bija sarunāta (ok, pie izkāpšanas bija cirks ar to, ka neesot ko izdot, bet beigās smaidīgi vienojāmies un šis atrada peso Btw, runāja angliski). Bija vēl pāris reizes, kad nesanāca pilns busiņš, bet arī tad neprasīja maksāt vairāk kā bija sarunāts
Vienīgais "uzmetiens" bija Nasca līnijās. Tā kā mums patīk labi paēst un esam normāla auguma čaļi, tad katram svars bija virs 100kg. Tušņiem, par sodu, biļetes cenai esot 50% klāt. Viņi gan teica, ka ja atradīsim 2 japāņu meitenes (ne sumo cīkstones ), tad varēsim maksāt normālo cenu. Neatradām

Bzh -  es gan arī biju Peru tad, kad mums vēl bija lati. Patīkami dzirdēt, ka Maču Piču ieejas biļetes kļuvušas lētākas. Ir izveidoti arī dažādi apskates loki. Agrāk tādu nebija (bija tikai kopējā ieejas biļete + Huayana Pitchu par atsevišķu samaksu, turklāt konkrētā laikā, jo tur ļoti maz vietas. Katrai dienai bija sava CHECK-IN kvota, kuru pārsniedzot vairs nevarēja uz konkrēto dienu "iečekoties" un bija jāmeklē atvērta kvota citā dienā. Tagad pārdošanas sistēma biļetēm uz Maču Piču ir uzlabota Es gan redzu, ka tagad biļetes dažādos ieejas laikos maksā dažādi - ir pavisam lētas (ap 4 EUR agrā rītā) un ir daudz dārgāki laiki nekā agrāk maksāja biļete uz visu dienu. Vislētāk tagad maksā, kamēr vēl nav pienākuši vilcieni, dienas vidū biļete tagad maksā maksā pat 250 PEN, kas ir daudz dārgāk nekā savulaik maksāja: Tagad tomēr, izrādās, arī ir konkrēta ieejas maksa 152 PEN (ap 38 EUR), tikai sistēma ir uzlabota un, jau pērkot biļeti,jāizvēlas konkrēts ieejas laiks iekš  Maču Piču:

https://www.machupicchu.gob.pe/?lang=en

Ar tiem COLLECTIVOS gan man Olantaytambo bija tā, ka ap 20.00 vakarā šoferis stacijas stāvlaukumā pie stacijas paziņoja: "Šodien "finito", vairs nebraucam uz Kusko, tikai uz Pisak." Vilcienu biļešu cenas arī nedaudz pieaugušas. Es gan ieteiktu vismaz vienu virzienu izbraukt ar kādu no scēniskajiem vilcieniem, jo arī lētākie vilcieni ir ar jumta logiem un ērtiem sēdekļiem. Skati pa ceļam tiešām skaisti. Un tā saucamie "skatu vilcieni" ("scenic vai panoramic trains") nevienā valstī nav īpaši lēti. Uz pavisam lētajiem kravas - pasažieru vilcieniem, kuri kursē pa maršrutu Olantaytambo - Aquas calientes (pilsēta Maču Piču pievārtē) ārzemju tūristiem biļetes nepārdod vai vismaz agrāk nepārdeva.

Peru bijām pirms Covid. Bijām rudenī - novembrī. Bija saulains, karsts, uas Callentes naktī pirms došanās uz Makču Pikču nogāza pamatīgs lietus, bet no rīta vairs tikai drusku līņāja un kamēr nonācām līdz Makču Pikču arī tas mitējās un miglai izklīsto bija saulaina un skaists diena. Vienīgi Olantaytambo bija dikti auksts vakars - labi, ka bija siltās jakas, bet tā arī bija vienīgā reize, kad tās siltās jakas vajadzēja. 

Ar angļu valodu, pāris frāzēm spāniski un žestiem vienmēr varēja rast risinājumu un saprasties Vispār teiktu, ka visur, kur tūristi, vienmēr atradīsies kāds vietējais, kas zinās angļu valodu vismaz elementārā līmenī. Vietējos tirdziņos gan pārsarā ar žestiem komunicējām

Limā pārvietojāmies ar taxi. Braucām arī ar starppilsētu autobusu (uz Ica un no Parakasas uz Limu). Uz Cusco lidojām. Cusco un apkārtnes apskatei ņēmām auto ar šoferi (viesnīcā ieteica). Uz Makču Pikču braucām ar vilcienu, jā bija padārgi, bet toties ļoti iespaidīgi, īpaši, ja biļetes sanāca nopirt 1.vagonā 1.rindā - ar panorāmas logu braukšanas virzienā. 

Par gaisa temperatūru - man martā, kas atbilst mūsu septembrim visvēsākais bija Puno pie Titikaka ezera un arī Kolkas kanjonā. Viesnīca pie Kolkas kanjona bija ar vienkāršiem, prastiem termālajiem avotiem. Problēma bija pēc peldes pusnožuvušam tikt līdz viesnīcai, jo pusplikam bija jānoiet kādi metri 400. Ņemiet vērā, ka Kolkas kanjonā, Puno un Olantaytambo ir ļoti vēsas naktis, bet viesnīcās ir tikai elektriskie sildītāji. Apkures, cik saprotu, Peru nav, jo kalnu rajonos ir sarežģīti ar apkures izbūvi un kurināmo. Rīta vēsumā viesnīcā  izlīst no divām segām aukstā istabā un vēl ieiet pavēsā dušā - tas prasa lielu gribasspēku. Jāņem vērā tas, ka Peru apskates objekti ir dažādos augstumos un reģionos, ir ļoti silti reģioni (Lima, Maču Piču apkārtne, Arequipa) un ir reģioni ar ļoti vēsiem rītiem un aukstām naktīm, kad pat ar divām segām liekas par maz. Šī iemesla dēļ īsti nesaprotu Niino, kāpēc būtu jabrauc Latvijas vasaras vidū, kad atsevišķos Peru reģionos ir patiešām ļoti auksti. Vasara ir atvaļinājumu laiks Eiropā, tādēļ biļetes arī uz Dienvidameriku reti kad ir lētas. Vienīgi Peru džungļu apskatei Latvijas vasara ir labākais laiks, jo tad mazāk līst, bet, džungļus var skatīt arī Bolīvijā, Kolumbijā un citās Dienvidamerikas valstīs. Iespējams, ka citās valstīs to apskate varētu izmaksāt lētāk.

Labrīt,

paldies par komentāriem, jā, par laiku jūnijā es arī neesmu sajūsmā, bet ne jūlijs, ne augusts mums ar vīru neder, un par septembri - ir ieplānota pašai operācija, plus skola un kursi meitai Rīgā (neesam rīdzinieki) un nav, kur un kas  bērnu izvadā, un nav tik liela, lai atstātu vienu, nu īsāk sakot - ar to laika ierobežojumu ir kā ir pagaidām uz jūniju ir kur mazo likt. 

Otrs - baidos, ka ar septembri atkal "modīsies" covid un sāksies ierobežojumi, tak jau 2 gadi pierādīja, ka septembris +/- ir tā robežškirtne.

vēl vakar runājām ar vīru, nu viņši viennozīmigi grib īrēt auto un doties ar to visur... 

Vai vērts doties Amazones džungļos? esam bijuši Kostarikas lietus mežos, tas ir kas līdzīgs? no apskates objektiem gribas:

Maču Pikču

Limas apskate

Kondori tuvplānā

Kusko pilsēta

Vai Nascas līnijas vērts redzēt - šaubos

Rio baltā upe - arī šaubos

Es personīgi gribu vakarvīksnes kalnu ļoti

Arekipas apskate

Vai ja apskatam Maču pikču ir vērts braukt un skatīt Choquequirao?

Titikakas ezers, Ballestas sala ar jūras lauvām

šis vispār ir paņemams 2 nedēļās?

Par auto īri. Neesmu īrējis Peru auto. Ja auto īrē, tad to var darīt tikai kādam atsevišķam posmam. Uz Maču Piču, piemēram, ar auto nemaz nevar aizbraukt. Vai nu vilciens, vai ar auto līdz kaut kādai Hydroelectrica (ja nemaldos) un tālāk pa dzelzceļa tuneli līdz Aquas Calientes + tālāk ar vietējas nozīmes tūristu busu uz Maču Piču. Posms Lima - Kusko, manuprāt, prasa aviopārlidojumu, jo ar busu vai auto būs vesela mūžība. No Arequipa uz Limu atkal, manuprāt, prasās lidmašīna. Atceros, ka ar nakts busu (gandrīz bez pieturām un skaitījās SUPER FAST) braucu no 18.00 līdz 10.30 nākamajā rītā un busu pirkām tādēļ, ka tolaik lidmašīnu biļetes ārzemniekam maksāja gandrīz puscenu no tālā lidojuma Barselona - Lima cenas. Tur gan pa ceļam ir Naskas līnijas, daži kāpa ārā, lai dienasgaismā tās izlidotu. Kondori tuvumā ir skatāmi vietējā tūrē, kuru var nopirkt netā no Kolkas kanjona tuvumā esošajām viesnīcām. Ekskursijā skata arī pašu kanjonu (gan no augšas un dažas tā reģiona mazpilsētas un vietējos tirdziņus). Atceļu no Kolkas kanjona var kombinēt ar busu uz Arequipa. Turp uz Kolkas kanjonu braucām ar 3M - busu no Puno, kura atrodas tieši pie Titikaka ezera+ viņi (3M - buss) paši Kolkā nodrošināja mazo mikru līdz mūsu viesnīcai. Man pa divām pilnām nedēļām (ieskaitot garos lidojumus) nesanāca apskatīt Naskas līnijas, Rio balto upi,  Choquequirao un Balestas salu un džungļus, toties pilnas 3 dienas braucienā aizņēma citas aktivitātes. Varavīksnes kalns tolaik vēl nebija atklājies apskatei. Man liekas, ka priekš 2 nedēļām Niino programma sastādīta pārāk optimistiski, tehniski varbūt, ka var paspēt, ja neviens aviopārlidojums neku nekavējas un, ja apskates objektiem velta maksimāli īsu laiku. Vienalga kaut kas būtu jāmet ārā no plāna, ja ir tikai divas nedēļas laika.

Ar šo gan, ticamāk, domāta kāda raftingam piemērota upe, jo pēc atslēgvārdiem "Rio Blanca" (spāniski - baltā upe) atrod dažādas grūtību pakāpes raftingus Peru. Tehniski vienkāršākais raftings Peru it kā esot Urubambas upē, kura brīžiem tek paralēli dzelzceļam no Olantaytambo uz Aquas Calientes. Diez vai tāda "Rio baltā upe" dabā eksistē, jo Peru interneta resursi par to klusē, toties ar raftojamām upēm un "white water rafting" ir pilna Peru. Septembris gan varētu būt  raftingam maz piemērots laiks, jo pēc ļoti sausas un Peru aukstas ziemas raftinga upēs varētu būt pamaz ūdens. Cik saprotu, tad sniegs ūdens līmeni Peru upēs ietekmē mazāk nekā nokrišņi.

Daudzus Peru ceļus var lieliski izbraukāt gugļa streetview. Un saprast, atkārtot to dabā vai kā citādi. Ir tur daudz tuksnesīgi vientuļas kalnu ainavas.

Ir tikai viens "bet". Ja reāli grib braukt ar mašīnu šos garos pārbraucienus un Peru apskatei atvēlētas tikai 2 nedēļas, tad vismaz man nav saprotams, pa kuru laiku tad tiks skatītas Peru ainavas. Pēc katriem nobrauktiem 1000+ km tomēr prasās ilgāka atpūta. Ja ceļa kvalitāte posmā Arequipa - Lima nav uzlabojusies, tad vismaz pa šo ceļa posmu īpaši ātri nepabrauksi, it īpaši jau naktī. Kaut cik sakarīga autostrāde ir tikai pirms pašas Limas. Daudzi Peru ceļi galīgi neatgādina Eiropas "autobāņus". Vismaz mani ilgstoši gari virszemes pārbraucieni (1000+km) pamatīgi nogurdina, bet lidmašīnā pavadītas 1,5 st. aizrit nemanot. Arī vidējā vienvirziena aviobiļešu cena Peru iekšējiem lidojumiem (ap 40-50 EUR/one way) man neliekas tik traka, lai neizmantotu iekšējos aviopārlidojumus. Reti kur, izņemot Eiropu un dažas DA-Āzijas valstis, iekšējie lidojumi maksā vēl lētāk...

Šis laikam ir dziļi individuāli. Tajos laikos, kad biju nedaudz jaunāks, nosacīti regulāri bija nonstop Vācijas braucieni un tur tūkstotis ir tikai līdz Berlīnei, man bija tālāk. Tā kā tas bija darbam, tad par atpūtu netika pat iedomāts, ka vajadzētu. Nu un regulārie pustūkstoši pa Latviju, no rīta uz Liepāju/Daugavpili/etc., pēcpusdienā/vakarā atpakaļ. Arī Tallina un Viļņa tajā pašā režīmā (ar robežšķērsošanu).

Īsti nesaprotu, kas vainas jūnijam - tas tieši visur tiek ieteikts kā viens no labākajiem mēnešiem, kad apmeklēt Andus. 2019. g. tieši speciāli braucu šajā mēnesī. Ja nu vienīgi gribas mazāk cilvēku sastapt, tad var doties nesezonā, bet tas likums jau visur darbojas. Nekādas īpašas atšķirības starp jūniju, jūliju un augustu kalnos temperatūras ziņā nav. Kaut kā neatceros, ka būtu bijis ar tām aukstajām naktīm kas īpaši traks, lai gan Chivay un Amantani salā Tikikakas ezerā vajadzēja kādu kārtu drēbju vairāk atstāt guļot. Pa dienu viss kā normālā Latvijas vasarā.

Biju pirms nepilna gada - oktobrī. Tad neatkarīgi no vakcinācijas, prasīja arī testu. Par attālumiem - tikai piekritīšu, ka lielos gabalus ērtāk pārlidot.  Pārvietošanās ar auto var sanākt arī ļoti lēna dēļ ceļu noslogotības. Gar piekrasti sanāk braukt pa t.s. PanAmerican šoseju, kas vairumā gadījumu tur ir vienkāršs divjoslu ceļš ar vienu kustības joslu katrā virzienā un ar diezgan ierobežotām apdzīšanas iespējām. Par valodu - bez pilnīgi nekādām spāņu valodas zināšanām var būt ļoti grūti pat atsevišķās tūristu vietās.

Klimats arī ļoti atšķirīgs kalnos naktis bija ļoti aukstas, pa dienu saulē gaiss pamatīgi ieslist.  Daudz sanāk būt augstkalnu rajonos un jūs arī nezinat, kā reaģēs jūsu ķermenis. Arī tas var apgrūtināt braukšanu pašam pie stūres.