Kur paēst Barselonā vakarā?
Es saprotu, ka pārtikas iepirkšana lokālajos veikalos ir būtiska dārgā laika tērēšana
Es vienmēr ieeju lokālajos veikalos, man liekas interesanti paskatīties, ko tur tirgo, ko pērk, par cik utt.
Arī man vietējie veikali un citi "autentiskie" ūķi ir obligāta prasība ceļojuma laikā.
Tas salīdzinājums bija domāts personāžam, kurš saka, ka pārtikas pirkšana ceļošanas laikā ir ceļošanas laika izniekošana, bet ceļojumā uz Spāniju tērēt tikai braukšanai pie stūres 40+stundas katrā virzienā ir normāla ceļojuma sastāvdaļa. Tas pie nosacījuma, ja uz maiņām stūrē vismaz 2 hardcore braucēji. Ja tikai viens brauc pie stūres, tad vismaz 3 dienas jābrauc katrā virzienā.
Jāatzīstas, ka esam tālu no tēmas aizgājuši ar šo fleimu...
Pārtikas veikala apmeklējums svešā valstī ir arī manu ceļojumu sastāvdaļa - parasti izdodas atrast ko tradicionālu un feinu, lai ne tikai sevi palutinātu, bet arī draugus Latvijā pārsteigtu ar ko ne tik parastu jeb vismaz tradicionālu, uz kā putekļi pavisam noteikti nekrāsies 
Tikko no ārzemēm viens no draugiem brauca ciemos, tad nu viņam tika pasūtīts atvest pusčemodānu ar viņa valsts gardumiem, ko diemžēl te nevar dabūt.
Izcili, ņemt līdzi paiku ceļojot ar ledusskapi, ko tādu vēl nebiju iedomājies.
Vai nekad nav nācies ārzemēs, tūkstošiem kilometru no mājām, nakšņot uz kādas mežonīgas klints okeāna krastā, tumšā mūža mežā vai dziļi purvā, kur desmitiem un varbūt simts kilometru rādiusā nav nevienas kafeinīcas, veikala, restorāna un vispār - neviena cilvēka? Protams, vietējie ēdieni - tas būtu interesanti. Bet viņu nekur tuvumā nav! Ko nu? Vai ieturēt diētu visa ceļojuma garumā? Man skatīšanās uz trakojošu okeānu no klints augšas, sēžot pie galda ar Rūjienas saldējumu ar mājas zemenēm rokā un latviešu mūziku fonā, pēc apēstās sulīgās karbonādes no Latvijas cūciņas - arī tā ir eksotika.
Mēs visi tik dažādi....
Vai tiešām katram, kuram neliekas nopietni ņemt ledusskapi līdzi ir par to jāpaziņo? Katrs ceļo kā grib un dara kā grib. Lido ar raini pa 10 eur vai lido ar lufthansu pa 100. Ēd vai neēd lidmašīnā gala mērķī pērk uz vietas ēdamo un gatavo naktsmītnē vai ēd restorānā (meklē top tripadvisor ēstuvi vai maksimāli lētāku, ieskrietuvi).
Vai tiešām katram, kuram neliekas nopietni ņemt ledusskapi līdzi ir par to jāpaziņo?
Vai tad to nesauc par sarunu/diskusiju/domu un viedokļu apmaiņu?
Nē, nu labi. Viena lieta ir braukt ar kemperi. Nezinu kā tas ir, bet pieņemu, ka tiešām reizēm gadās ka vajag uzkost to, kas līdzi. Var saprast, ka braucot uz Norvēģiju paķer maizes kukuli līdzi, jo cenas ir debesīs. Bet kā var uz Eiropas valsti, kur ir normāla pārtika un cenas ir mūsu pašu līmenī, iedomāties pārtikt no līdzi ņemamā?!?! Priekš kam? To gan nesaprotu. Tad jau uz Vāciju braucot jāietin avīzē cūkas kāja ar kāpostiem... [kāpostus caur drošības kontroli izlaidīs lidostā??]
Turpinājums par Barselona - man radās iespaids, ka El Born daudz kas strādā ilgi. Un arī visādus turku vai marokāņu kebabus neviens nav aizliedzis, to arī ir pietiekoši Barselonā. Ja, kas, ļoti laba lieta ir pinchos, tās ir basku tapas, bet lielākoties kā svietsmaizes. Vienkārši ņem šķīvi, krauj tos pinchos uz šķīvja un ēd. Samaksā pēc tam pēc apēstā, ko saskaitas pēc uz šķīvja esošajiem irbulīšiem. Šķīvis ar pinchos, glāze Rioja un kas var būt labāks Barselonas naktī...
jtt, kur tieši Spānijā tas ēdiena trūkums gadījās, runa ir par kaut kādu vienu konkrētu vakaru? Man tas izklausās vairāk nekā dīvaini, jo spāņi ir vieni vēlākajiem vakariņu ēdājiem Eiropā, tāpēc viņiem no rīta nav ēstgribas un brokastis sastāv no kafijas un apelsīnu sulas...
Par Barselonu runājot, ja vajag kaut ko ātru, vienkāršu un no spāņu ēdieniem bail, Wok to Walk ir vaļā līdz kādiem 2-3 naktī...
Vai tiešām katram, kuram neliekas nopietni ņemt ledusskapi līdzi ir par to jāpaziņo?
Tādēļ, ka kāds kemperists nedaudz pārspīlē. Cik tad liels tas ledusskapis mājā uz riteņiem? Vai tik nav tāds, kur saldētavā neko vairāk par Rūjienas lielo kasti nevar ielikt? Mājas ledusskapi ģimene līdz nedēļas vidum padara pustukšu, paliek iesāktās zaptes un kečups. Ņemot vērā, ka kemperi tomēr nelieto ātrākai nokļūšanai no punkta A uz punktu B, mazais ledusskapis bez papildināšanas būtu tukšs jau Austrijā vai Ungārijā. Tālāk nāktos pārtikt no rupjmaizes un roltoniem. Un tam es neticu! Nevar izbraukt cauri Polijai, nepapildinot krājumus ar viņu desām un jogurtiem!
Bet doma par Rūjienas saldējumu Atlantijas krastā man patika.
jtt, kur tieši Spānijā tas ēdiena trūkums gadījās, runa ir par kaut kādu vienu konkrētu vakaru? Man tas izklausās vairāk nekā dīvaini, jo spāņi ir vieni vēlākajiem vakariņu ēdājiem Eiropā, tāpēc viņiem no rīta nav ēstgribas un brokastis sastāv no kafijas un apelsīnu sulas...
Par Barselonu runājot, ja vajag kaut ko ātru, vienkāršu un no spāņu ēdieniem bail, Wok to Walk ir vaļā līdz kādiem 2-3 naktī...
Santandera un Bilbao. Bija daudz labi apmeklētu ielas kafejnīcu, bet tauta tikai kaut ko malkoja un niekojās ar čipsiem, tas pats ar alus dārziem. Bija daudz stāvgrūdām pilnu bāru, kur arī, ja neskaita kanapē tipa uzkodas, neko citu ēdamu neredzēju. Bija pāris tukši restorāni ar baltiem galdautiem, līdzšinējā pieredze ar tādiem liek iezvanīties budžeta pārtērēšanas zvaniņam galvā, tāpēc pabolos un dodos tālāk. Pat tur, kur interesējos par iespējām ko ieēst, neviens nekādu entuziasmu neizrādīja pabarot ārzemnieku.
Jūs domājat, ka vidusmēra spānis var atļauties ikdienā ēst ārpus mājas restorānos? Diez vai. Mājās paēd lielveikalā nopirkto, un tad iet pavadīt laiku kompānijā pie glāzes un čipšiem.
Santandera un Bilbao.
AAAAA!!!! Praktiski Spānijas gastronomijas centrā! Kā tas iespējams?!
Piedod, jtt, es vienkārši nevarēju noturēties. Uz Bilbao gatavs aizlidot, pat lai tikai aizietu vakariņās (labāk, protams, uz Donostia).
Vai tiešām katram, kuram neliekas nopietni ņemt ledusskapi līdzi ir par to jāpaziņo?
Tādēļ, ka kāds kemperists nedaudz pārspīlē. Cik tad liels tas ledusskapis mājā uz riteņiem?
Te un vēl vienā postā bija. Bet man tad būtu sajūta, ka ir atņemta daļa ceļojuma burvības.
Saldējumu arī es labāk gribētu vietējo. Ok, kaut ko, kas man ļoti, ļoti garšo, varētu paķert no Latvijas Atlantijas okeāna krastam, bet tikai kā izņēmumu.
... kāds kemperists nedaudz pārspīlē. Cik tad liels tas ledusskapis mājā uz riteņiem? Vai tik nav tāds, kur saldētavā neko vairāk par Rūjienas lielo kasti nevar ielikt? Mājas ledusskapi ģimene līdz nedēļas vidum padara pustukšu, paliek iesāktās zaptes un kečups. Ņemot vērā, ka kemperi tomēr nelieto ātrākai nokļūšanai no punkta A uz punktu B, mazais ledusskapis bez papildināšanas būtu tukšs jau Austrijā vai Ungārijā. Tālāk nāktos pārtikt no rupjmaizes un roltoniem. Un tam es neticu! Nevar izbraukt cauri Polijai, nepapildinot krājumus ar viņu desām un jogurtiem!
Bet doma par Rūjienas saldējumu Atlantijas krastā man patika.
Par cik ir jautājums, pastāstīšu kā ir. Es izgriezu 1 minūti no ļoti vecas, 2013. gada divu nedēļu ceļojuma filmiņas ar kemperi uz Holandi, Beļģiju un Franciju, vietu, kur ir runa par ēšanu. Manuprāt, laba ilustrācija šai tēmai.
Ledusskapis mums ir 160 litrīgs ar saldētavu. Par tik lielu ledusskapi bija papildus jāpiemaksā, jo standartā kemperos ir mazāki. Mums diviem cilvēkiem ar to pilnīgi pietiek līdz 16-18 dienu ilgam ceļojumam, gandrīz bez jebkādas papildināšanas. Atpakaļceļā tikai parasti nopērkam maizi. Dažreiz arī pienu, kādu jogurtu, jo tie tik ilgi neiztur. Protams, ārzemēs pērkam augļus. Filmiņā redzamie plaukti virs plīts piepildīti ar cepumiem, kafiju, cukuru, u.t.t. Bagāžniekā, speciālā vēdināmā kastē nedaudz kartupeļi, burkāni, tomāti, sīpoli. Mājupceļā parasti saldētava tiek iztukšota pilnībā. Ja esam bijuši Norvēģijā, mājupceļā saldētavu parasti piepildam ar tur noķertām zivīm. Tādās reizēs ņemu līdzi bagāžniekā vēl otru papildus saldētavu zivīm.
Šajā filmiņā, kā jau pirmajā ceļojumā, viss ir, protams, jauki, bet nedaudz par sarežģītu. To iemācīja turpmākā pieredze. Tagad mājās, izbraukšanas dienā tiek izvārīts liels katls pupiņu vai frikadeļu zupas, saliets hermētiskās kastītēs un salikts kempera ledusskapī. Rezultātā, tagad pirmajās apmēram 3 dienās apstāšanās reizēs viss notiek ļoti ātri, bez liekas kavēšanās - uzsildam zupu, pusdienas gatavas un ātri var turpināt ceļu. Līdz ar to ceļš no mājām līdz vietai, kur jānokļūst, ir ātrs (ap 1000km/dn) un bez liekas kavēšanās. Šogad šāda mājas zupa "izvilka" pat līdz Korsikai.
Un vēl - mēs varam nakšņot jebkurā stāvvietā uz autobāņa, jebkurā čuhņā un mums nav speciāli jāmeklē ne ēdnīcas, kafeinīcas, veikali, u.t.t., jo ir pilnīga autonomija visu ceļojuma laiku (tikai reizi 5 dienās viss jāizlej/jāielej). Bet ja ir vēlme izbaudīt vietējo kulināriju - to vienmēr var darīt un mēs no tā neatsakamies. trafs - Rūjienas saldējums Mageroya salā pie Nordkapa, ar skatu uz okeānu - jā, tā bija realitāte. Un ne tikai tur
AAAAA!!!! Praktiski Spānijas gastronomijas centrā! Kā tas iespējams?!
Piedod, jtt, es vienkārši nevarēju noturēties. Uz Bilbao gatavs aizlidot, pat lai tikai aizietu vakariņās (labāk, protams, uz Donostia).
Nu stāsti taču lūdzu. Es, kā Spānijā nepieredzējis, gandrīz paliku badā, tikai "iedzimtā" nekaunība neļāva izpildīties šādam scenārijam. Kas jādara, lai tiktu pie vakariņām (nevis čipšiem) apmēram 21:00? Neiztērējot vecmāmiņas mantojumu, es ceļoju ar ļoti minimālu budžetu, tikai tāpēc man tas sanāk bieži.
Viena no atraktīvākajām tēmām ever! Ja kāds grib saēsties jūras čaumalas, tad jāsaceļ cunami 7m augstumā! Nice!
Ja te kādreiz sastūrēju uz kempermenu JJJ, tad tagad odobriķelno atbalstu Sķepanovnas mazsālītos (viņa arī Dainuvīte Klaudijevna).
Nu stāsti taču lūdzu. Es, kā Spānijā nepieredzējis, gandrīz paliku badā, tikai "iedzimtā" nekaunība neļāva izpildīties šādam scenārijam. Kas jādara, lai tiktu pie vakariņām (nevis čipšiem) apmēram 21:00? Neiztērējot vecmāmiņas mantojumu, es ceļoju ar ļoti minimālu budžetu, tikai tāpēc man tas sanāk bieži.
Es teiktu, ka šajā tēmā gan AndrisG, gan Janochka, un vēl vairāki citi jau ir snieguši konkrētus ieteikumus, paldies viņiem!
Reiz @ Barselona nakts vidu saka sapet veders, gaju pirkt kolu, dzivoju normala rajona un neviens veikals un neviens bars nebija atverts. Kolu nenopirku.
Labas zāles pret sāpošu vēderu!
Mhm melno ogli un kkadu paketiti ar labaku vielu izvemu driz pec norisanas. Kola vismaz vedera saturu padara baudamu (lasi saldu)
Nu labi. Lai mana šausmināšanās būtu lietderīga, tad padoms. Ilgi vaļā ir bāri un citas tapu uzkostuves. Tas, ka visi ēd tās tapas pie vīna glāzes, nav nekāds šķērslis, droši var doties iekšā un starp tām tapas noteikti būs kaut kas lielāks un sakarīgās ēdams. Kaut vai Patatas Bravas (kartupeļi ar garšvielām), kuram klāt var paņemt Gambas al Ajillo (Garneles ķiploku eļļā) un būs ok.
Bet vēl, spāņiem bieži vien ir tā, ka priekšā ir bārs, bet īstā ēdamzāle ir dziļāk ēkā vai pagrabā. Vienkārši jāiet iekšā un jāsaka ka grib paēst. Aizvedīs uz ēdamzāli. Barselonā angliski runā, tāpēc nevajadzētu būt problēmām. Vēl nianse, kas vairāk izplatīta tieši pie baskiem un Spānijas vidienē (Barselonā īsti neredzēju), ir tas, ka šādās tapas ēstuvēs ir piemētāta grīda ar salvetēm. Tas nozīmē kvalitāte ir ļoti laba un vieta ir populāra, pie baskiem pēc tā var orientēties, kur ir labi, kur ne visai.
Nu un ja galīgi nekas - tad subway, picas, utt. ir vaļā ļoti ilgi. Tūristu vietās.
Ziņoju no "kaujas lauka" - Barselonā viss kā pie cilvēkiem (tad jau Latvijā mums iesākumā no koka jānokāpj), laikam jau Katalonija nav Spānijā 
Precizēsim - Spānijā ir kā pie cilvēkiem!
Tā kā mana Spānija ir ļoti ierobežoti Kantabrija un basku zeme, par kā negatīvo barošanās pieredzi jau esmu rakstījis, tad nevaru ne piekrist, ne nepiekrist trakulim. Bet Barselona man bija kaut kas pilnīgi cits.
Par ārpusēšanas jomām - jā, Spānijā ir kā pie cilvēkiem.
Man Barselonā topā bija šī vieta (pēc vietējo ieteikuma):
http://www.grupandilana.com/es/restaurantes/les-quinze-nits-restaurant/
Strādāja līdz vēlam vakaram. Uz pirmo vakariņu maiņu gan parasti bija gara rinda, ko sāka ieņemt 1-1,5 stundu pirms atvēršanas. Otrā maiņa sākās ap 21:00
Es parasti jau laicīgi Google maps apskatos ēstuves apmešanās vietas tuvumā. Gan cenas, gan vērtējumu, gan darba laikus un noslodzi.
Barselonas ēstuvēm ir arī šāda lapa.
Mana Barselonas pieredze - tur neko iepriekš nav jāpēta, tur soli nevar paspert (bez pārspīlējuma), lai nekristu kārdinājumā kaut ko apēst. Absolūts kontrasts manai pārējai Spānijas pieredzei (par ko te sūkstījos) un arī man labi zināmajās Londonā/Berlīnē to soļu jāpasper jūtami vairāk.
Teicama atzīšanās! Kad ievietoji ziņu, domāju, ka zosis dzen! ESP-anskās, firmennajas!