Es parasti daru tā, ka paņemu līdzi kaut vai ārsta receptes un medikamentus vienam mēnesim (apmēram 60 tabl. reiz 3 iepakojumi). Nekad nav bijušas problēmas. Lielākus daudzumus (izņemot VOBENZĪMU, bet tas ir bezrecepšu medikaments) neesmu vedis. Esmu lasījis, ka nevar transportēt tā saucamos prekursorus - vielas, kuras pielīdzinātas narkotiskajām vielām, pat tad, ja tām ir medicīniska iedarbe.

Man būtu vēlams medikamentus lietot vēl pusgadu, tas nozīmē, ka jāņem diezgan daudz. Hmm, būs ziepes

Nu ja tie nav kaut kādi specifiski medikamenti, ieteiktu paņemt līdzi ārsta recepti un instrukciju angļu valodā. Varbūt, ka noderētu arī ārsta izraksts angļu mēlē. Cerams, ka ārsts nebūs nozīmējis opija tinktūru, hašišu vai heroīnu - tad gan var būt ziepes. Cik atceros, visnedraudzīgākā šai ziņā ir Malaizija. Ielidojot Kualalumpurā ar MH reisu no Eiropas pasažierus informē, ka Malaizijā par NARCOTRAFFIC gaida nāvessods vai mūža ieslodzījums gaida arī ārzemniekus. Tualetē noliek melnus maisus, lai dotu pēdējo iespēju atbrīvoties no narkotikām. 

Esmu vadājis diezgan lielu daudzumu, tai skaitā kontrolējamos un narkotiskos medikamentus. Bet kā komandas aptieciņu. No varas iestāžu puses pati lielākā interese bija Jaunkaledonijā, kur manu zāļu kastes sarakstu nokopēja un pie izbraukšanas atnāca ar šo kopiju, kurā kontrolējamās zāles kāds bija pasvītrojis. Pārskaitīja, vai ir tik cik ierakstīts un viss. Lielākoties - 0 intereses. Vispār, palasot dokumentus, redzams, ka attieksme pret zālēm ļoti atšķiras dažādās valstīs. Narkotiskās un psihotropās - tā visur ir īpašas. Bet, piemēram, daudzās Āfrikas valstīs aizliegts ievest kortikoīdus, arī ziedēs (iespējams tāpēc, ka ar tiem var mēģināt balināt ādu). Dažās arābu valstīs aizliegts ievest orālos kontraceptīvus. Citur neļauj ievest antihistamīna preparātus. Anabolie steroīdi gandrīz visur iet kā kontrolējamās substances. Tāpēc, nezinot zāļu nosaukumu un valstu sarakstu, konkrētus padomus dot nevar. Daudzu valstu noteikumi ir atrodami šeit.

Ja vajag vest līdzi daudz viena veida medikamentus (acīm redzami vairāk, kā pacients var iztērēt, atrodoties konkrētājā valstī), es izvēlētos uzdot rakstiski jautājumu vēstniecībai vai konsulātam. Un atbildes (ja izdotos saņemt kaut cik sakarīgas) ņemtu līdzi. Ja medikaments injicējams, noteikti jārēķinās ar problēmām, jo pieredze rāda, ka pat tukša šprice vai injekciju adata uz robežas kontrolieriem darbojas kā spēriens pa dibenu. Man draugam vienas mašīnā aizmirstas  šprices dēļ (jaunas, iepakojumā), Stokholmā auto izķidāja gandrīz līdz salona apšuvumam. Tādēļ šprices vajadzētu uztvert ne mazāk nopietni kā medikamentus un to nepieciešamību noteikti pieminēt ārsta vēstulē.

Pamatā visur atļauts ievest medikamentus personīgai lietošanai līdz 1 mēnesim. Narkotikām obligāti, bet citām vēlams līdzi vest ārsta vēstuli (letter of prescription). Domāju, ilgtermiņā labs risinājums varētu būt ārsta vēstule ārzemju kolēģim. Ar šo vēstuli varētu mēģināt dabūt recepti un papildināt krājumus uz vietas. Vienīgi pati vizīte varētu būt dārgs prieks.

Btw, stingrākās valstis attiecībā uz līdzi vedamajiem medikamentiem esot Emirāti un Japāna. Tā rakstīts šajā ļoti labajā rakstā.

Viestursp1: Hašišu oficiālā medicīna nelieto. Latvijā ārsti nenozīmē arī heroīnu un opija tinktūru. Pēdējā gan ceļotāju aptieciņā būtu ļoti noderīga. Sevišķi kā līdzeklis pret caureju. Ja vien birokrāti nebūtu sačakarējuši pasauli

Cik saprotu, jums tomēr būs savādāk, daudzu robežu šķērsošana. Es, dzīvojot ārzemēs, savus ikdienā lietojamos recepšu medikamentus iepirku Latvijā un parasti vedu gada krājumus līdzi, t.i. apm 400 tabletes. Man bija līdzi receptes kopija, jo pašu recepti jau parasti, ka paņem aptieka. Teikšu kā ir, Eiropas lidostās nekad nevienam nekas nav interesējis.

Jūsu ceļojuma gadījumā DA-Āzijas valstīs (pm., Indija, Vjetnama) man ir izdevies nopirkt sev nepieciešamos medikamentus hipertoniskās slimības ārstēšanai uz vietas. Biju pat patīkami pārsteigts, ka Eiropā ražots tās pašas firmas medikaments Vjetnamā bija nopērkams ievērojami lētāk kā Eiropā. Jāzina tikai medikamenta vispārpieņemtais pamatnosaukums vai aktīvie ingredienti. Vjetnamā un indijā arī recepšu medikamentus varēju nopirkt bez receptes. 

Liels paldies visiem par atbildēm! Noteikti izmantošu ideju ar izprintētām rakstiskām atbildēm.

Ā, un kādam ir skaidrs, kas šis par dokumentu?
"Doctor’s certificate endorsed by the health authorities of the country of residence"?

Katram ārstam, kurš praktiski strādā, ir jābūt valsts vai valsts pilnvarotas institūcijas izdotam sertifikātam par tiesbām praktizēt konkrētajā specialitātē. Atšķirībā no diploma, tam ir derīguma termiņš. Latvijā ārstu sertrifikācijas darbu veic specialitāšu asociācijas, bet sertifikātu izsniegšanas monopols pieder Ārstu biedrībai. Sertifikātu izsniedz uz 5 gadiem. Sīkāk: www.arstubiedriba.lv

Endorsed - tas visticamāk, nozīmē, ka sertifikāta kopijai jābūt apliecinātai.

Katru gadu vedu medikamentus sev un vīram veselam gadam, ko izrakstījis ģimenes ārsts Francijā un ko tur izņemu aptiekā pret receptēm. Salieku bagāžā un viss. Klāt gan ir aptiekas receptes, bet tās izmantoju, lai atcerētos lietošanu. Nebiju nekad aizdomājusies, ka tas nebūtu atļauts (mans ārsts, mani medikamenti, manas receptes). Tā daru jau kādus 10 gadus. Parasti lidojam, bet reizēm braucam ar auto un prāmi. Nekad neviens nav izrādījis interesi.
 

Varbut kadam ASV gara ceļojuma bus noderigs,
var BEZMAKSAS pasutit (tikai uz U.S. adrese) pirmas palidzibas komplektiņu ar visadam tabletem/plaksteriem

(leja lapa azpildijuma forma)
https://www.ariahealth.org/emergency

Jaunu tēmu vaļā nevēršu, rakstīšu tepat.

Tuvākajā laikā plānots doties uz Apvienotiem Arābu Emirātiem. Nav īsti skaidrs, vai tur var vest pie mums parastos bezrecepšu medikamentus (piem. , Paracetamolu, Citramonu utml.) Pedejā laika notikumi ar tūristi Ēģiptē dara mani piesardzīgu. Ok, tur bija opiāts lielos daudzumos, bet vienalga nav skaidrs, ko var un ko nevar vest. Skatoties aizliegto zāļu sarakstus, var atklāt visādus brīnumus - pat it kā bērnu Panadolu nedrīkst ievest.. 

Visitcamāk, rakstīšu jautājumu Latvijas vēstniecībai Apvienotajos Arābu Emirātos, bet varbūt kādam jau ir bijusie pieredze ar pārrunām ar muitniekiem AAE medikamentu kontekstā? 

Huks
cik tad tu plāno vest? Personīgai lietošanai? Man vienmēr dažas tabletes ir līdzi, arī braucot uz AAE, nekādu jautājumu nekad nebija.

Nekad neviens nekur nav īpaši interesējies par medikamentiem, kaut reizēm tie savācas vesels žuksnis, bet tomēr tik personīgai lietošanai. Biežāk gan, zinot cenas mūsu aptiekās, atsevišķus medikamentus iepērku ārvalstīs un vedu šurp... lielāko interesi izraisa kontaktlēcu šķīdums 100 ml iepakojumā 

Vienmēr visur braucam nododamajā bagāžā ar dažādiem medikamentiem bērniem vai pašiem (arī uz AAE). Nekad nekādi jautājumi nav bijuši. Tikai vienreiz, kad lidojām ar pusslimu bērnu un zāles vajadzēja dot arī ceļojuma laikā un tās bija šķidras, ņēmu rokas bagāžā un līdzi ārsta zīmi (latviešu valodā gan). Amsterdamas lidostā vienīgi pajautāja, kas tas tāds, bet arī neko neteica.

Par acu pilieniem/gelu, kas ir pavisam mazās 0.6 ml ampulās gan man Londonas lidostā bolīja acis un prasīja, kas tas ir.

Esmu ievērojis, ka ampulas parasti izsauc paaugstinātu interesi, pat, ja tajās ir šampūns matiem. Šī iemesla dēļ nevajadzētu ņemt līdzi arī šļirces, lai gan nekas aizliegts, šķiet, tas nav. Ja noteikti vajag, tad ieteicams nodrošināties ar stingriem papīriem.

Neko īpašu jau netaisos vest - kaut ko pret galvas vai zobu sāpēm, kaut ko vedera problemām un viss. Mani vienīgi uztrauca, ka vienā lapā bija aizliegts medikaments, kur galvenā viela ir paracetamols. Un Citramonam arī galvenā sastāvdaļa ir paracetamols. 

Paldies par atbildēm! Drošības pēc pajautāšu vēstniecībai par Citramonu. 

Piezvanīju uz AAE vēstniecību - tur saka, ka visiem medikamentiem ir nepieciešama ārsta recepte ar tulkojumu angļu valodā. Un pat neesot svarīgi, vai pie mums tas ir vienkāršu bezrecepšu medikaments vai kaut kas cits.  

Man liekas, ka vēstniecība mēģina pārapdrošināties. Recepte bezrecepšu zālēm? Tulkojums angļu valodā? Varu pats uztaisīt tādu tulkojumu kā vajag, vai varbūt vajag notariāli apliecinātu tulkojumu? Varbūt vēl arī apostuli (vai kā viņu tur sauc) vajag?

Es, vedot personīgai lietošanai nelielos daudzumos, tomēr neiespringtu vispār (ja vien tās nav kādas ļoti īpašas narko-zāles).

Biju AAE pirms kāda laika gan jau, bet man zāļu maciņš ir iespaidīgs, jo ir nejaukas migrēnas lēkmes, tā ka vienmēr ir kādu 4-5 veidu pretsāpju līdzekļi, katrs pa kādam pāris tabletēm, nu un visādas vēderzāles un specifiski individuāli medikamenti. Lidot ir sanācis daudz ar to somiņu, nekad neviens neko nav prasījis. Ticu, ka oficiāli pateiks, ka vajag bezmaz kartiņas izrakstu par to, kas tas ir, bet praksē, cik zinu, man visiem daudz apkārt braukājošajiem paziņām tāda somiņa ir un nevienam nav problēmas. Man liela daļa no tām ripām vispār ir kastītēs pa dienām un bez jebkādām birkām virsū. Bet nu tas arī tā kā ar kaut kādām gaļām, ko citi ved, gan jau līdz brīdim, kad vienreiz atņem kādam kaut ko

Atņemt jau būtu maza bēda. Ne visai jauki būtu tikt cietumā!

Tad jau daudzi sen būtu cietumā Reizēm mēs paši sarežģījam lietas līdz neiedomājamai pakāpei... Atbildot godīgi nevis pareizi uz Izraēlas drošībnieku jautājumiem ar var iekulties lielās nepatikšanās...

Ir jau daudzi arī, tas Ēģiptes gadījums tik tāds paskaļāks bija, kaut stulbs bez gala. Nezinu par UK, bet LV par tramadolu  bez receptes šaislaikos arī var dabūt nepatikšanas uz kakla. Neatkarīgi no daudzuma.

Ir jau arī daži. Viens otrs gan sava stulbuma dēļ, bet reizēm mēs pat iedomāties nevaram, par ko dažā labā eksotiskā valstī var tikt cietumā. Un neba visus gadījumus skaļi izbazūnē presē un internetā. Tā kā pārāk atslābt nevajag.

Un kādai jāizskatās tai receptei? Neesmu dzirdējis par staprtautisko zāļu recepšu standartu. Un kas būs, kad beidzot tiks ieviestas e-receptes un papīra lapiņas likvidētas (uz to ir nopietna virzība)? Ko tad darīsim? 

Manuprāt, mūsdienās visas tās papīra lapiņas ir pilnīgs fufelis, un nozīme civilizētās valstīs ir elektroniskajiem reģistriem un tam, vai tu amatpersonai šķieti aizdomīgs vai nē. Bet mazāk civilizētās - arī attiecīgās personas vēlmei saņemt kukuli.

Zinu cilvēkus, kas vienmēr ceļojumos ņem līdzi palielu aptieku, tai skaitā ar zālēm, kas noteikti nav izrakstāmas regulārai lietošanai (piemēram, lokāli anestētiķi ampulās), špricēm un nelielu ķirurģijas komplektiņu, Nekas, bez problēmām. Tai pašā laikā citam kolēģim pie izlases bagāžas apskates, nobraucot no Stokholmas prāmja, atrada 2 iepakotas šprices. Pāris stundas mēģināja noskaidrot, kādēļ viņam tās vajadzīgas.

traf,Latvija  nav civilizēta valsts e-recepšu jomā. Un mūsu e-veselība noteikti nav saslēgta ar ES e-veselības sistēmu,kur nu vēl ar kaut kādiem AAE reģistriem. Paskaties seriālu LNT par dr. Mārtinu.Filma ir par musdienām. Uz kādām lapiņām viņš Kornvolā izraksta medikamentus!Kad es ieraudzīju,gandrīz nogāzos - vizuāli kā LPSR laikos! Tad jau LV pašreizējās recepšu veidlapas ir baigi augstā līmenī.

Indijā vēl gadus trīs atpakaļ receptes bija skricelējums uz rūtiņu papīra lapas ar ārsta un ārstniecības iestādes zīmogu.

Iedomājos, kā tulks burto ārsta rokrakstu uz receptes, un notārs pēc tam tulkojumu apliecina )))

Receptes, neskaitot signatūru un iepriekš iedrukātos ailīšu nosaukumus, joprojām jāraksta latīņu valodā. Uz kuru jātulko?