Tēma par pareizrakstību
Nezināju, paldies! Kas tik neuzpeld
Šodien uzzināju alternatīvu pārbaudes vārdu "nirt"vietā - "mirt" 
Skolā mācīts, esot vieglāk atcerēties!
ko tad par to ažiotāžu ceļiet?
Pareizi ir vai nu "ceļat" (īstenības izteiksmē), vai arī "celiet" (pavēles izteiksmē). Nezinu, kāpēc, bet tieši šī gramatiski nepareizā forma mani vienmēr izbesī. Nu nav tāda "ceļiet", kāpēc tā vajag kropļot savu dzimto valodu! 
Māri, šai gadījumā ir tikai viena pareizā forma -ceļat. Pavēles izteiksme šeit neder konteksta dēļ. Jautājuma teikums nevar būt pavēles izteiksmē.
Ar "pareizi" biju domājis - gramatiski pareizi veidotas formas. Šai gadījumā, protams, 'ceļat', citos - 'celiet'. Bet nekad "ceļiet".
Kad cilvēki cilvēks iemācīsies pabeigt teikumus? 
Piemēram:
Vienā gadījumā tā, citos - savādāk. Bet nekad.
Ja vārds tiek nosvītrots, tas NAV jālasa (var, protams, arī lasīt, taču teikuma uzbūvē tas nepiedalās). Parasti tā ir vai nu kļūda, vai iepriekšējā teksta versija, līdz ar to nav aktuāla
Un kā ir pareizi — legingi vai leginsi? Man daudz vieglāk izrunāt otro variantu, bet biežāk redzēts pirmais. Jeb vai latviski ir kāds cits termins, piemēram 'pieguļbikses'?
Pirmajā "legingu" ērā 90-jos, kad skuķi tos vilka, mēs tos saucām par "losinām"
Atkal jaunieši sapulcējušies - ir īsteni "latvisks" vārds - reitūži un nevajag nekādus jaunlaiku anglicismus, ar gadsimtiem ilgiem ģermānismiem gana.
Starp citu, "pirmā ēra" bija jau vēlajos 80-ajos (vēl pirms robežu atvēršanās).
Vācu jātnieku bikšu nosaukumu Reithose mūsdienās gandrīz tikai krievi izmanto. Un tie nav sinonīms legingiem. Un arī losinām pavisam precīzi neatbilst. Man personīgi latviešu valodā riebjas visi -ingi. Sākot ar legingiem un beidzot ar jahtingiem un rogainingiem. Kur mūsu jaunvārdu radītāji? Pieguļbikses - kaut kā par daudz ar pielietojumu asociējas (jāt pieguļā, piegulēt). Bet precīzāk pagaidām galvā nenāk.
Bzh, man neceļas roka kaut ko tik izkropļotu rakstīt nenosvītrotu, tad es labāk paciešu aizrādījumus, uzbraucienus un apsmējienus
Un kā ir pareizi — legingi vai leginsi? Man daudz vieglāk izrunāt otro variantu, bet biežāk redzēts pirmais. Jeb vai latviski ir kāds cits termins, piemēram 'pieguļbikses'?
Google Translate: stulpiņi, triko bikses
Bikseķes.
Zeķubiksbezzeķes un visiem viss būs saprotams.
Pēdēja laikā pārsteidzoša jauna mode ceļakājā, nelocīt cilvēku vārdus. "Buicis piedāvājums", "Buicis piemērs", tā vietā, lai rakstītu normāli "Buiča piemērs", "Buiča piedāvājums". Uzrunā arī daudzi sākuši dīvaini nelietot vokatīvu, saka man nevis "Juri, izdari lūdzu šo" bet "Juris, izdari lūdzu šo". Kāpēc tā? Izklausās ļoti kropli. Agrāk tā manuprāt ļaudis nerakstīja.
Varbūt tas tamdēļ, lai meklētājs vēlāk varētu atrast?
Kāda jēga meklēt uz lietotājvārdiem?
Varbūt tas tamdēļ, lai meklētājs vēlāk varētu atrast?
Ja meklētājs ir google. tas pēc noklusējuma meklē arī locījumos.
Bet, ar lietotājvārdiem ir tāda bēda, ka ne vienmēr var zināt, kādā dzimtē tas jāloka. Tas pats Buicis varētu būt arī dāma, ja kāds nav dzīvo rumpi redzējis.
Reizēm tiešām grūti izdomāt, kā rakstīt - "Viesturap1 piedāvājms", "Viesturup1", "Zahujs teica". Un tad vēl lietotājs "k"
Par tiem jā, bet Juris un Buicis manuprāt nepārprotami.
Varbūt par cik ir daļa lietotājvārdu, ko normāli nevar izlocīt, tad beigās neloka nevienu?
Domāju, ka tas ievazājies no FB, kur pareiza vārda norādīšana iezīmē to un salinko ar vārda īpašnieku, kurš tad redz, ka ir kaut kur pieminēts.
Vispār tāda mode bija jau pirms gadiem 20, toreiz tas skaitījās stilīgi. Varbūt tāpēc, ka tā mūs uzrunāja ārzemju draugi.
Varbūt par cik ir daļa lietotājvārdu, ko normāli nevar izlocīt, tad beigās neloka nevienu?
PAR CIK vietā ir jālieto TĀ KĀ.
Pats ari daudz ko visticamāk pareizi nerakstu, bet šo no Latviešu valodas stundām atceros
Domāju, ka tas ievazājies no FB, kur pareiza vārda norādīšana iezīmē to un salinko ar vārda īpašnieku, kurš tad redz, ka ir kaut kur pieminēts.
Šī varētu būt pareizā atbilde, nebiju par tādu variantu iedomājies.
Domāju, ka tas ievazājies no FB, kur pareiza vārda norādīšana iezīmē to un salinko ar vārda īpašnieku, kurš tad redz, ka ir kaut kur pieminēts.
Oi, tam meklējamas saknes jau tūkstošgades sākumā, kad čati bija modē. Tad arī izmantoja tikai nikneimu nominatīvā.
Piekrītu, ka ir jāloka lietotājvārdi, tikai tas būtu jādara pareizi.
Es bieži saskaros ar to, ka cilvēki vēlas piedalīties Velomeņa velobraucienos
un kas tur nepareizs? latviski nelatviskais velomens arī lokās kā otrās deklinācijas vīriešu dzimtes lietvārdi, precīzāk, tās izņēmumi piem. akmens, asmens utlm.
Un kas tieši liek domāt, ka kā otrās, nevis pirmās deklinācijas?
Analogos darinājumos nav gadījies dzirdēt, ka kāds teiktu ''supermeņa'' vai ''cūkmeņa''.
Manām ausīm tādi meņi izklausās ļoti dabisks locījums.