Filipīnas - Bohol/Negros/Palawan/Busuanga Honkonga

25 atbildes [Pēdējā ziņa]
Ilmis
Nav tiešsaistē
Kopš: 08/02/2011
Ziņas: 214
Manīts: pirms 1 st

papildināju ar izmaksām

Pateicoties Ceļakājas nopublicētajam variantam aizlidot uz Honkongu un Riharda pārliecinoši stāstītajam, nolēmām paceļot pa Filipīnām. 

Honkonga

Honkongā ierodamies ap 6iem vakarā, kamēr izkļūstam no lidostas ir jau gandrīz satumsis. Piektdienas darba dienas beigas ir arī tur un līdz centram nākas braukt sastrēgumos ap 2 stundām 40 minūšu vietā. Protams, cilvēku un transportlīdzekļu ir ka biezs, bet nevaru pat iedomāties, kas tur darītos, ja viss nebūtu sacelts vairākos līmeņos – gan ielas, gan gājēju tiltiņi no vienas ielas puses uz otru. Pa ceļam jau novērojam neskaitāmos guļamrajonus, kuros ir tikai un vienīgi mājas ar 20 un vairāk stāviem. Retu reizi izdodas ieraudzīt kādu “deviņeni”, kas, šķiet kā mazs stādiņš lielā mežā.

Garām jābrauc ostai ar konteineru laukiem, kas sacelti daudzos stāvos un aizņem vairāku desmitu kvadrātkilometru platību. Centrā, kā jau Āzijā, izkārtne pie izkārtnes, pilns ar reklāmām un ielu malas ar mini veikaliņiem, kā arī ar visdažādākajām ēstuvēm – ģimenes uzņēmumiem, kuros ir ne vairāk par 10 galdiņiem. Vienā no tādiem iegriežamies arī mēs – ēdienkartē gan vjetnamiešu, ķīniešu, singapūriešu, tajiešu ēdieni. Sāta sajūtai principā pietiek ar viņu zupu vien. Nolemjam, pirms gulētiešanas uzbraukt augšā Victoria Peak. Tā kā laika nav daudz, tad ņemam taksi no viesnīcas un izrādās uz četriem cilvēkiem tas ir ļoti labs variants – samaksājam 8EUR – tikpat, cik maksā funikulieris četriem cilvēkiem. Kad jābrauc lejā, ne mirkli nešaubāmies par labu taksim, jo rinda pie funikuliera ir ap pusstundu. Taksis brauc kā rallists pa līkumaino serpentīnu. No augšas paveras varens skats un Honkongas izgaismotajiem debesskrāpjiem un guļamrajonu augstceltnēm. Honkongā priecēja cilvēku apzinīgums - autobusa pieturās uz bruģa sazīmēti autobusu numuri un nodalījumi. Attiecīgi cilvēki kārtīgi stāv rindā pie sava autobusa numura. Laika zonas maiņa dara savu un aizmigt tā arī neizdodas, jo Latvijā taču vēl ir pēcpusdiena.

Bohol

Atlidojām uz Cebu, jau Filipīnās. Lai arī šeit ir pavasaris, ārā 31 grādu karsts. Pilsēta ļoti atgādināja Indonēzijas Džakartu. Visur netīrība, uz ielas cilvēki kaut gatavo un pārdod, piemēram, ceptas vistu filejas. Karstuma dēļ gan visur smaka paliela. Protams, pie tādas anti higiēnas, žurkas varam novērot arī gaišā dienas laikā. Vietējie dzīvo tādos noplukušos, nolaistos graustos, ko grūti vispār būtu nosaukt par mājām. Transporta kustībā pilnīgs haoss. Ceļazīmju nav un tad katrs vienkārši lēnā gaitā stumjas savā interesējošā virzienā, kamēr beidzot kāds cits apstājas un padod ceļu. Skaidrs, ka te negribas pavadīt vairāk par stundu, tāpēc dodamies ar ātrgaitas kuģīti Ocean Jet pāri uz Bohol. Pēc ieteikumiem nopērkam lētākās “open air” biļetes, kas maksā 400PHP un braucam uz klāja. Pilnīgi piekrītu, ka tas ir pareizākais variants – pūš liegs vējiņš kas noņem karstumu, pretstatā biznesa klasei (1000PHP) vai tūristu klasei (600PHP).

No rīta dodamies apskatīt Šokolādes kalnus, kam īstais vietējais nosaukums ir cits, bet tūristu piesaistei tie tiek dēvēti par šokolādes kalniem. Tie ir samērā spici kalni, kas izskatās kā daudzas lielas pus-olas bez kokiem vai krūmiem.

Lielāko daļu gada tie ir brūngani, jo zāle tur ir saulē izkaltusi un no to brūnās krāsas arī cēlies nosaukums “šokolādes”. Apkārt redzamie kalni ir gana daudz - 1200, bet vispār, ieskaitot tālākos, jau apaugušos kalnus, to skaits pāri par 1700. Pa ceļam uz kalniem apskatām arī mazos pūkainos dzīvnieciņus – tarsierus, kas ir plaukstas lielumā, bet ar neproporcionāli lielām apaļām acīm. Pārejam Lobokas upi pa iekārto bambusu šūpojošos tiltiņu. Tad pārbraucam vēlreiz pāri Lobokas upei ar “zipline”, kur mūs guļus iekarina trosēs un tad vizinies pāri gravai guļus pozīcijā kā putns.

Sajūtas fantastiskas un skats iespaidīgs, jo konkrētajā vietā Loobokas upes gravas dziļums daudz neatpaliek no Gaujas senlejas, bet lejā redzamā ūdenskritumu kaskāde upē ir ļoti skaista. Tiem, kam bail no augstuma, tas gan varētu būt ļoti izaicinošs pārdzīvojums.

Pēcāk paņemam arī tūri ar kuģīti (drīzāk gan to būtu jāsauc par baržu vai plostu) pa upi. Skati ir brīnišķīgi zaļajai upei lokoties starp palmu birzīm.

Tūrē tiek dots ēst (ne īpaši garšīgi un padzisis ēdiens) un vietējie filipīnieši dzied “dzīvajā”. Sajūta gan jocīga, jo vairākas dziesmas ir par Ziemassvētkiem, bet apkārt 30 grādu karsts. Tiesa, iespējams, labāk būtu pabaudīt upes braucienu pilnīgā klusumā. Protams, neizpaliek arī bez “obligātās programmas” – piestājam pie piestātnes, kur mūs sagaida ap 50 vietējo no maziem dejojošiem bērneļiem, līdz sirmiem večukiem, kas dzied un spēlē. Viņi uzstājas par ziedojumiem, un tam jau būtībā nav nekādas vainas. Pie upes vairākās vietās vietējiem bērneļiem ir sava izklaide – tie sarāpušies kokos un lec ūdenī, pēc tam pieķeras pie laivām, lai tās kādu laiku kļūtu par bezmaksas transportlīdzekli.

Dienas beigās nonākam gaiļu cīņu arēnā, kuras notiek svētdienās. Jā, tas nu ir vietējais kolorīts – vidū ir gaiļu cīņas rings, apkārt ringam ir vietējo pārpildītas tribīnes. Pie/zem tribīnēm ir boksi, kuros sēž vietējie ar saviem gaiļiem un vienojas par cīņas pretinieku, apskatot konkurentus. Kad puses ir vienojušās, tad gaiļi tiek sagatavoti – pie kājas tiek piesiets ass, līks nazis un piesiets numurs. Tad gaiļi tiek iznesti arēnā un sākas pats interesantākais – derības. Cilvēki no tribīnēm slēdz derības viens otram bļaujot un ar speciālām roku zīmēm rādot likmju summas par kādām tiek slēgtas derības.

Tā kā līdzēji neatrodas viens otram blakus, bet, piemēram, otrā tribīņu malā, tad lai sasauktu un vienotos par derībām, visi bļauj un mahājas ar rokām. Troksnis ir neiedomājams. Pa to laiku gaiļi ringā tiek “uzkacināti”, ļaujot vienam gailim nedaudz ieknābt otram. Kad sākas cīņa, derības norimst, zālē iestājas klusums un tikai reizi pa reizei pūlis noelšas, kad viens gailis stiprāk ieknābj otram. Diemžēl gaiļu cīņas ir nežēlīgas, jo vienam gailim tās parasti beidzas letāli. Tāpēc arī visā pasaulē, izņemot Filipīnas, gaiļu cīņas ir aizliegtas. 

Atkal vakara izklaides daļa Aļona Beach, kur satopam Rihardu 007 ar draugiem.

Negros

Pārceļamies uz Negros salu, kas nav izreklamēta kā tūristu galamērķis, bet tāpēc vēl jo interesantāk. Tur nolemjam izīrēt auto. Uhhh, neregulējamā satiksme māca braukt “uz drosmi” – kurš drošāks, tas brauc. Mēģinām aizbraukt uz Niludhan ūdenskritumu salas vidienē, kas kaut kur internetā ir minēts, kā viens no 1000 pasaules skatāmākajām vietām. Diemžēl netā precīza informācija par ūdenskrituma atrašanos vietu nav atrodama. Negros sala ir pavisam atšķirīga no Bohol – lieli kalni ar daudz palmām, banānkokiem un cukurniedru plantācijām. Pēc aprakstiem jau bija rakstīts, ka ceļš ūdenskrituma virzienā ir neizbraucams, bet nebiju gaidījis, ka tas ir tik daudz neizbraucams. Mašīnas apakša spēcīgi atsitas vairākas reizes pret “neredzamām kāpēm” uz ceļa. Kad ļoti lēnā ātrumā pietuvojamies ūdenskrituma vietai, tad laiks līdz tumsai ir palicis vairs tikai ap stundu. Tāpēc jautājam vietējiem kur te blakus ir ūdenskritums. Viņi norāda pa ceļu, kas pēc mūs domām, nav īsti pareizajā virzienā. Bet nu labi, braucam viņu norādītajā virzienā un vēl vairākiem vietējiem pārprasot ceļu, iegūstam apstiprinājumu par virziena pareizību. Ceļš kļūst aizvien neizbraucamāks, līdz beidzot saprotam, ka ar vieglo automašīnu vairs tālāk netiekam. Bēdīgi nolemjam griezties atpakaļ, bet vēl tomēr izmisīgi jautājam vietējiem. Viņi saka, ka, jā – ar auto izbraukt nevar, bet ar kājām pa bezceļu aiziet var – jāiet kāds 1 – 2 km. Esam braukuši vairākas stundas , tāpēc nolemjam iet. Kad viņi to saprot, tad saka, ka mēs to paši neatradīsim un viena vietējā uzņemas mūs turp aizvest. Tā nu ejam cauri cukurniedru laukiem gravā lejā pa taciņu, beigās mūs sāk vest caur vietējo mājiņām, kurām nav elektrības, bet toties ir divdesmit smaidīgi bērneļi. Jālec pa akmeņiem pāri upei. Līdz beidzot, vispār laižamies gandrīz bez taciņas pa gravu lejā apejot govis un cūkas, kas turpat ganās. Ik pa laikam parādās kāda vietējo mājiņa ar iemītniekiem (man tā arī nepalika skaidrs, kā viņi vispār normāli nokļūst pie būdiņām, jo taciņas principā nav un vēl jo vairāk, kā viņi tur dzīvo). Arī interesentu bērneļu bariņš jau aiz mums ir salasījies līdzi. Līdz beidzot, lāčojam pāri pēdējām ūdeņainajām rīsu terasēm un  – ir liels ūdenskritums ar baseinu apakšā.

Priecājamies par to un esam pateicīgi vietējai “gidei”, kas mūs šurp atveda. Diemžēl tumsa ir klāt un pelde vairs nesanāk. Jāgriežas atpakaļ un pa tumsu jākāpj atpakaļ kalnā. Cukurniedrēs visu laiku kāds čabinās, radot neomulīgu sajūtu, bet galu galā nonākam atpakaļ līdz mašīnai jau pilnīgā tumsā. Brauciens atpakaļ tumsā pa bezceļu ir īsts pārbaudījums un vairākās vietās lecam ārā no mašīnas, to koriģējam, lai tā vienkārši neuzsēstos uz kāda akmens. Tomēr mani māc šaubas, ka līdz ūdenskritumam vajadzēja būt tik sarežģītai nokļūšanai, tāpēc viesnīcā nolemjam salīdzināt fotogrāfijas. Ilgi diskutējam, jo ūdenskritumi tiešām ir līdzīgi kā divas ūdens lāses, bet beigās saprotam, ka tomēr mēs esam bijuši pie cita ūdenskrituma, jo Nilduhan ūdenskritumam izrādās ierīkotas kāpnes, tam ir ieejas maksa un tas ir labiekārtots…. Tā arī paliekam neizpratnē, kā vietējie visi kā viens norādīja uz pavisam citu ūdenskritumu, kas bija acīmredzot bija turpat pāris kilometru rādiusā.

Oslob

Nākamajā dienā dodamies vērot vaļhaizivis uz Cebu salu. No rīta aizkavējamies un tad nu sanāk “rallijs” starp neregulēto satiksmi, lai paspētu uz prāmi. Stundu nervi uzvilkti, bet uz prāmi paspējam pēdējā minūtē. Kā par brīnumu prāmis nekavējas un atiet laikā. Vaļu vērošana izrādās samērā liela komercija – laiviņas tiek vestas jūrā iekšā un ārā nepārtraukti. Turpat 100 metrus no krasta tiek piebarotas un tā pievilinātas vaļhaizivis. Protams, sajūtas peldēt blakus vaļhaizivij ir neaprakstāmas, jo haizivs mute ir pusaudža lielumā, bet cilvēks maziņš, salīdzinot ar zivi. Tomēr taisnība jau dabas draugiem vien būs, ka speciāli piebarot zivis nav īsti forši, lai iegūtu peļņu, vienlaicīgi neļaujot tām dabiski dzīvot savu dzīvi. Pēcāk izdomājam uzbraukt apskatīt kalnos ūdenskritumu. Skaists šaurs ceļš, kas stāvi vijas caur palmām kalnā atklāj brīnišķīgus skatus uz jūru. Kalna galā tūristus sagaida motociklisti, kas piedāvā pa superstāvu ceļu pašiem nobraukt, vai novest lejā tieši pie ūdenskrituma par nelielu naudiņu. Nolemjam kāpt paši. Ūdenskritums ir gana krāšņs ar lielu baseinu apakšā, kurā jau plunčājas korejiešu un filipīniešu tūristi.

Meitenēm rāpties atpakaļ kalnā vairs nav spēka, tāpēc nokaulējam cenu močiem, kuri uzved viņas atpakaļ uz mašīnu. Mēģinām tālāk līkumot pa kalna ceļu pāri salai, bet brauciens beidzas ar kārtējo ceļa pāriešanu pilnīgā bezceļā.

Vakaru pavadām ļoti jaukā resortā pludmalē, uz kuru jānokļūst braucot starp vietējo būdelēm, kazām un govīm, kā iemesla dēļ to nespējam kādu laiku pat atrast. Toties miers fantastisks – dodamies pastaigā pa okeānu, kur pludmale ir pilnīgs pretstats Alona Beach. Smiltis ir melnas.

Neviena tūrista, klusums un miers, zvejnieki velk laukā tīklus, filipīniešu bērni peldas un sievas šķiros noķertos lomus. Saulrietu nomaina pilnmēness uz palmu fona.     

 

Palawan – Puerto Princess/Sabang

Pārceļamies uz Palawan salu, tur jau pie lidostas sākam kaulēšanos par iespējām nokļūt uz el Nido, bet pa ceļam gribam apmeklēt Sabang pazemes upi. Kaulēšanās ir sarežģīta un ilga, jo visi piedāvā vai nu pa taisno el Nido, vai nu tūri turp atpakaļ uz Sabang. Jūtam, ka mūsu interesējošo cenu nespējam panākt, jo laikam jau gribam pašizmaksas līmenī. Atgriežamies vēlāk un tad pēc kāda laika jau izdodas kaut ko sarunāt. Lidostā atkal nejauši satiekam Rihardu 007, bet laikam jau ceļojuma maršrutu variantu nav daudz un tāpēc trāpāmies ceļā. “Noorganizējam” viņam “welcome” deju turpat pie lidostas vietējo izpildījumā. Pie reizes ar citiem transporta piedāvātājiem sarunājam Firefly tūri. Mūs aizved pa nakti uz upi un tur ir izbrauciens ar kajaku. Pilnīgā klusumā, mēnesnīcā laiva slīd pa upi tik dzirdami vien viegli airu šļaksti. Mangrovju koki gar upes malu ir pilni ar jāņtārpiņveidīgām vabolītēm, kas mirgo un tā koki atgādina mirdzošas ziemassvētku eglītes. Iebāžot roku vai airi ūdenī ap to sāk mirdzēt planktons. Nu ļoooti romantisks brauciens. Vienīgais, ja nebūtu pilnmēness un būtu apmākušās debesis, tad planktonu varētu daudz vairāk saskatīt, bet tad atkal pazustu daļa no mēnesnīcas romantikas.

Nākamajā rītā gaidām transportu uz Sabang. Kad transports jau sāk kavēties vairāk kā 15 minūtes, zvanām. Nē, būšot, braucot. Nolemjam, ka gaidīsim vēl kādu laiku un tad meklēsim alternatīvas. Tomēr pēc 40 minūšu kavēšanās transports ir klāt, kas mūs nesteidzīgi ved uz ofisu, tad benzīntanku, tad pēc atļaujām u.t.t. Brīžiem jau sāk uznākt šaubas, vai vispār kaut kur brauksim, bet nu laimīgi pēc pusotras stundas sākam braukt Sabang virzienā, tiesa, šoferis atkal izrādās rallists. Pazemes upe Sabang ir atkal viens liels tūristu konveijers. Laivas strīpā kursē šurp turp pa līci uz pazemes upi. Pie pazemes alas nākas gaidīt kādu stundu, jo tur laivu kapacitāte jau ir daudz reiz mazāka. Lai arī esmu lasījis skeptiski noskaņoto atsauksmes par pazemes upi, mums gan tā patika.

Ala ir gana liela, vietām pat ļoti augsta (~60m) un ar parasto atļauju var iebraukt ap 2km dziļumā. Arī audio gids dod samērā daudz informāciju, ko vietējie gidi reizēm nespēj valodu grūtības dēļ. Alā dzīvo 4 sikspārņu sugas , kas lido krustu šķērsu, izdodot savas pīkstošās skaņas. Esmu apmeklējis daudz dažādas alas, bet nu šī bija atkal kaut kas savādāks un domāju, ka to noteikti ir vērts apmeklēt.

Palawan - El Nido

El Nido pirmajā dienā paņēmām kombinēto A un C laivu (banca) tūri, kur iekļautas pusdienas.

Sarunājām izbraukt pēc 8.30 un droši vien vajadzētu sarunāt izbraukt vēl agrāk, jo sākumā esam vispār  vieni paši Hidden Beach. Sajūtas sirreālas, kā Robinsoniem un vientuļas salas. Laiva izcili liela, jauna un uz tās esam tikai 4  cilvēki.

Protams, laiva iet divreiz ātrāk kā citas bancas un tāpēc arī spējam apmeklēt daudz vairāk apskates objektu. Principā tūres jau nevar aprakstīt, skaties kur gribi, priekšā atkal ir pastkartes cienīgs skats, tā, ka spēj tik fotografēt. Otrajā dienā Rihards007 bija nokaulējis kombinēto B un D tūri un braucām kopā. Atkal jāsaka – liekas, ko tad nu vēl vairāk, vai savādāku varētu ieraudzīt, bet tā nav. Apskates vietas tomēr ir ļoti dažādas un es pat nezinu vai kādu gribētos nepieminēt – A  tūrē Small Lagoon, kur iepeldēt tāpat vai izīrējot kajaku – mierīgs zaļš ūdens, kalnu ieskauts, izbraucot cauri klintīm, Shimizu Island ar ļoti daudz dažādiem koraļļiem un lielu zivju variāciju, B tūrē Entalula sala, kur agrākos laikos filipīnieši brauca medus mēnesī – skats izteikti kā pastkartēs, Cudugnon Cave – interesanta ala, kurā jāielien iekšā caur šauru spraugu,

Snake Island – ar garu baltu šēru pa kuru var pastaigāties starp jūru un lagūnu, C tūrē Hidden Beach, Secret Lagoon, kurā jāielien caur caurumu klintī, Secret Beach u.t.t. “Parastās pludmales” ar zaļo ūdeni, baltajām smiltīm un palmām jūras krastā, kas Latvijā liktos top vieta kur gribētos atrasties, šeit pat vairs neliekas nekas sevišķs. Bet, nu personīgi man patika arī kā tūrē gids ar kapteini un bocmani sagatavoja pusdienas pludmalē. Izcili skaisti noformēja ēdienu, un kas liekas neticami, ļoti tas bija ļoti garšīgi un daudzveidīgi – zivis, garneles, vista, cūka, vairāki salāti, augļi, rīsi. Nenožēloju nevienu peso, ko iespējams, pārmaksāju par pusdienām, pretstatā ja nepirktu organizētās pusdienas un ņemto ēdamo līdzi pats. Vakarā el Nido pludmalē ir vairāki restorāniņi, kur var nodoties gastronomiskajām izvirtībām. Noslēgumā vēl pludmales ballīte ar dzīvo mūziku un kad Rihards 007 uzdzied solo kopā ar muzikantiem tad tas vien ir ko vērts.

Laivu tūres visas tā kā izbrauktas, gribētos kaut ko savādāku. Izdomājam uzlīst kalnā pie el Nido. Vietējie neparko nesaka, kur ir takas sākums, bet visi kā viens piedāvā izmantot tikai gida pakalpojumus, jo bez gida esot aizliegts rāpties kalnā.

Paskrienu rīta rosmi un beigās taku atrodu pats, kas sākas izejot cauri daudzām vietējo mājelēm pa laipiņām. Bet pa to laiku sieva jau pamanījies sarunāt un nokaulējusi gida pakalpojumus. Nu labi, ņemam gidu ar’. Beigās izrādās, ka taciņa, ko pats biju atradis nemaz nav īstā, bet īstā taciņa principā vispār ir brīžiem izzūdoša taciņa, jeb precīzāk teikt virziens cauri klintīm kalnā augšā. Kļūst skaidrs, ka bez gida nebija nekādu cerību pašiem atrast taciņu kalnā augšā. Par cik ir svētdiena, pa ceļam, trāpām uz gaiļu cīnām, ko vietējie sarīkojuši turpat starp pagalmiem. Nav tik skaļas derības kā oficiālajos ringos, bet arī te azarts ir manāms visiem un skatītāji lēkā līdzi gaiļiem. Sākam kāpt kalnā – “taka” vijās pa klintīm stāvi augšup.

No sākuma kāpiens ir stāvs, bet laiku pa laikam tas kļūst pavisam stāvs un jāsāk pārvarēt vairāku metru vertikālas sienas. Tas jau kļūst ļoti bīstami, taču vienlaicīgi ļoti aizraujoši. Klintis ir tā kā no slāņiem ar ļoti asām malām, kāju, roku vai elkoni sagriezt var elementāri. Nekādas drošināšanas nav – paši rāpjamies kā zirņekļcilvēki ķeroties ar pirkstiem pie šķautnēm un vienlaicīgi atsperoties ar kājām. Daudzās vietās jāliek kāja no vienas šķautnes, kas ir pirksta platumā uz nākamo un tā tālāk. Starp asajām plātnēm lejā ir vairāku desmitu metru bezdibeņi. Pēc stundas cīņas esam augšā un skats no augšas ir fantastisks, tagad gan nav tikai skaidrs, kā tikt lejā pa vertikālajām sienām.

Grūti gāja, bet laimīgi tikām lejā. Kāpiens vienkārši superīgs, bet jebkura kļūda varētu beigties letāli, jo kritiens pat no 2m augstuma uz šķautņainajiem akmeņiem ir dzīvībai bīstams. Daudzi akmeņi ir tik pārpildīti ar metāla iežiem, ka pa tiem uzsitot ar citu akmeni skan metāliski. Pilnīgi neticami, ka tā var skanēt akmens! Blakus ir identiski akmeņi, kas pēc izskata ir pilnīgi vienādi, bet pa tiem uzsitot skaņa ir parasta – kā akmenim sasitoties ar akmeni. Kāpiens bija tieši tas kas vajadzīgs brauciena dažādošanai.

Palawan - Coron

Braucien no El Nido uz Coron paņem gandrīz 8 stundas. Kuģis ir paredzēts 70 cilvēkiem, esam kādi 20, bet labi ka tā. Ik pa brīdim uznāk lietus un viļņi atklātajā jūrā ir palieli, tāpēc lielu daļu durvju un logu aiztaisa ciet ar finieriem. Attiecīgi ventilācija iekšpusē ir pavāja, karsts un smacīgs, cilvēki guļ krustu šķērsu.  

Ir arī barošana, no kuras lielākā daļa pasažieru atsakās vai neapēd – banāns, negaršīgi rīsi, divas mazas garnelītes un sildīti salāti. Labi, ka par šo vājo ēdināšanu esam iepriekš brīdināti un līdzi ir nedaudz savas, ēdamākas pārtikas. Sajūtas tādas, kā varētu būt bēgļiem, kas mēģina kuģa tilpnēs nokļūt uz Eiropu. Labi, ka, iebraucot no atklātās jūras starp Busuangas salām, viļņi mazinās un ir iespēja iziet uz nosacītā klāja lai pavērot salas.

Daba šeit ir savādāka, nekā el Nido – kalni apaļi ar brūnu zāli, bet citi noauguši ar veģetāciju. Skaisti.

Ceļabiedri vēlas panirt un braucam kopā ar viņiem, jo tiek solīts braukt uz vietām, kur ir lieliskas vietas arī snurkelēšanai. Nenožēlojam nevienu brīdi, jo apskatījām divus nogrimušus kuģus – kādreiz bijuši lieli un vareni, tad japāņu uzlidojumu nogremdēti, tagad tie lēnām apaug ar koraļļiem un ir tūristu apskates objekti. Sajūtas stipri jocīgas peldēt virs nogrimušā kuģa priekšgala un iedomāties, kā tas kādreiz ir peldējis.

Tad pasnurkulējam Coral Garden - grūti iedomāties, ka pasaulē kaut kur varētu būt vēl kaut kāda skaistāka zemūdens pasaule par šo – tik daudzveidīgi koraļļi un zivis, ka tos vērojot stunda paiet kā pāris minūtes. Pasnurkelējam arī Twin Peaks. Arī tur ir koraļļu daudzveidība, bet vieta ir īpaša ar to, ka te ūdens ir daudz dzidrāks, redzēt var dziļāk un zem ūdens ļoti interesantas koraļļu klintis. Peldi virs “klints malas”, tālāk aiziet lejā dzelmes “bezdibenis”. Sajūta tāda, it kā mestos pāri klints malai brīvā kritienie no kraujas, bet sanāk “aizlidot” brīvajā lidojumā virs bezdibeņa. Aizbraucām arī uz Twin Lagoons, kur saldūdens sajaucas ar sālsūdeni. Tā, kā abu ūdeņu blīvums tomēr ir atšķirīgs, tad izskatās, ka zem virskārtas ūdens ir eļļains. Ja panirst zem ūdeņu saskarsmes vietas, tad redzam, ka ūdens ir tikpat dzidrs kā visur citur un var redzēt tālu lejā lagūnas gultni. Vietējais atkal prasa maksāt fee par lagūnu apmeklējumu, bet kad prasām pretim kvīti, tad to nevar iedot. To varot iedot tikai tad ja maksā fee Coronas pilsētā.

Labi, tad nemaksājam arī uz vietas, bet taisnības labad vēlāk fee samaksājam pilsētā. Vakarā pilsētā tiek iedegta lielā Ziemassvētku egle, skaļi tiek spēlētas Ziemassvētku dziesmas un apkārt ar vērienu teltīs pārdot dažādas drēbes, rotaļlietas, ātrās uzkodas. Ar vērienu darbojas improvizēti kazino.  Rīta pusē aizbraucam uz izslavētajiem Hot Springs.

Jāpiekrīt – nav nekādas vainas braukt dienā uz avotiem, jo tad tur nav pilnīgi neviena tūrista. Baseinos ir 38 -41 grādu silts un tiem kam patīk gulēt karstās vannās, tā ir īsta paradīze. Tai pat laikā arī šeit jūtams, ka filipīnieši ne īpaši māk organizēt infrastruktūru – līdz nest ēdienu nedrīkst, bet uz vietas pārdod tikai čipsus un žāvētus mango. Taisnības labad jāsaka, ka somas nepārbaudīja un var ienest līdzi savu ēdienu. Ģērbtuvju nav un arī apkārtne ir gana piemēslota. Citādi jau pilnīgs relax. Vakarpusē vēl paspējam uzskriet kalnā virs Coronas un noskatīties saulrietu pār kalniem un līci. Brīnišķīgi.

Manila

Lidojums no Coronas uz Manilu aizkavējas daudz ilgāk kā “parastā” 1 -1.5 stundu kavēšanās. Nosēžam Coronas lidostā ap 3 stundām. Tomēr kā kompensāciju lidsabiedrība uzsauc siltas pusdienas un ūdeni. Manilā nonākam ap 18tiem un braucam ar ieteikto dzelteno taksi, kas brauc pēc skaitītāja (skaitītājs kustas lēni un beigās nobraucam tikai 5EUR). Satiksme vienkārši ārprāts – 5 km braucam ap 1.5 stundu. Dzīvojam Makati rajonā un vakarā aizejam uz Geenbelt kvartālu vakariņās. Liekas, ka esam nonākuši pilnīgi citā pasaulē – uz ielas brauc tikai jaunas (tiesa vidējās klases un mazie parketa džipiņi) un tīras mašīnas, pilns ar takšiem. džipniji sastopami pa retam. Tricikli nav vispār. Ielas tīras, kvartāli izpušķoti Ziemassvētkiem, daudz zaļumu, debesskrāpji un biezās viesnīcas. Salīdzinot ar pārējām Filipīnām, vispār neticas, ka šī ir viena valsts. Ļoti daudz balto, kas mierīgi ietur vakariņass vai bauda vakaru neskaitāmajos restorāniņos un kafejnīcās.

Ņemot vērā iepriekšējās dienas pieredzi, nākamajā dienā nolemjam izmantot Manilas metro braucienam pa pilsētu. Jā, metro arī ir gana piebāzts, toties te jūtamies kā īsti milži – varam redzēt visiem vagoniem cauri, jo filipīniešu galvas ir zem mūsu zodiem.  Aizvizināmies līdz Manilas “vecpilsētai” – tur nu jau ir “ierastās Filipīnas” daudz teltis ielās ar tirgotājiem, var redzēt, ka cilvēki nabadzīgāki, pilns ar džipnijiem. Centra parks ar krāsainajām strūklakām ir daudzmaz sakopta vieta un te vakarā ir pilns ar vietējiem jauniešiem, kas vienkārši bauda vakaru un strūklakas. Vecpilsētas daļā ir saglabājušās pāris vecas baznīcas, bet nu nekas īpašs. Filipīnu vēstures muzejs arī stipri jocīgs – informācija kaut kāda tematiska un fragmentāra – piemēram, par izrakumu veikšanu, vai par Āfrikas ziloņkaulu ievešanu Filipīnās. Trūkst kaut kāda vienota koncepta. Aizdodamies uz China Town un te ir vēl krasāk izjūtama Manilas dažādība. Te galvenais transportlīdzeklis ir triceklis un džipniji.

Valda liela netīrība un nabadzība. Katrs vietējais noskatās, jo droši vien nesaprot, ko te dara nejauši iemaldījušies baltie. Izmetam loku apskatei, bet godīgi sakot, gribās ātrāk no turienes nozust. Aizejam atpakaļ uz centrālo daļu un nolemjam doties Makati virzienā ar taksi. Te nu bija… takši šajā rajonā laikam nav sastopami. Lēnām virzoties metro stacijas virzienā, tā arī neizdodas nevienu taksi noķert. Pulkstenis ir ap septiņiem un kad aizbraucam ar metro līdz metro līnu krustpunktam, tad varam izbaudīt metro pilnībā. Pie pārsēšanās dilemma stāvēt uz vajadzīgo metro stundu garā rindā, vai ņemt taksi un sēdēt sastrēgumā arī kādu stundu. Izvēlamies pirmo variantu stāvam metro rindā. Jāizlemj uzreiz, jo vēlāk nekur nav iespējams pārdomāt un aiziet – cilvēki stāv blīvi viens pie otra un lēnām kustas tikai metro virzienā. Brauciens “siļķe mucā” un esam Ayala rajonā. No metro stacijas līdz Greenbelta kvartālam, viens pie otra, ir trīs superlielveikli Alfas lielumā, vai pat lielāki. Cilvēku ka biezs, bet cenas nav īpaši zemākas kā Latvijā.

No rīta vienojamies ar viesnīcu, ka tiks izsaukts dzeltenais taksis (ar skaitītāju) uz lidostu pulksten 16tos. Ierodamies 15.50, viesnīcā saka, jā, taksis būs. Pāris minūtes pirms četriem sākas brīnumi – viesnīcas personāla cilvēki sāk uz ielas ķert taksi. Takši daudz, bet pārsvarā pilni. Kad 16.10 jautājam, kur tad mūsu pasūtītais taksis, tad atbilde ir “taksi nav iespējams izsaukt, taksis negaida, ja ir izsaukts un redz kur darbinieki mēģina to noķert”. Mjā… redzam, ka tādā veidā taksi var ķert arī 2 stundas bez panākumiem, tāpēc meitenes iet ārā uz lielās ielas pašas ķert taksi. Vēl pēc 10 minūtēm taksi izdodas noķert, taču, taksists lieliski zinot šādu situāciju prasa trīs reizes lielāku cenu 14EUR par vešanu uz lidostu. Drusku nokaulējam un lūdzam pasteigties. Taksists tiešām cīnās – daudz manevrē, kaut kur mēģina kaut kā apbraukt sastrēgumus, bet ko nu daudz var apbraukt, ja satiksme ir vienkārši nenormāla, pat neskatoties uz to, ka ir svētdienas vakars. Puskilometru no lidostas satiksme vienkārši apstājas. Pēc 20 minūšu sēdēšanas praktiski uz vietas, paņemam somas un lavierējam starp mašīnām uz lidostu ar kājām.

Kopumā varu tikai pabrīnīties, kur tik atšķirīgas var būt Filipīnas – salās ir pārsteidzoši skaisti un atsaucīgi vietējie cilvēki, lai arī ļoti nabadzīgi. Visi smaida un lielākā daļa draudzīgi sveicina. Neviens īpaši neuzbāžas kaut ko piedāvāt. Manilā, savukārt, kā jau lielpilsētā, cilvēkiem nav šī lauku cilvēku šarma – te jau visu laiku kāds kaut ko Tev mēģina kaut ko nopārdot. Lielveikalos uzreiz klāt ir pārdevējs, kas piedāvājas palīdzēt kaut ko nopirkt. Arī Manilā ir tik krasi atšķirīgi rajoni, it kā būtu pilnīgi citas valstis ar pavisam savādākiem uzskatu un dzīvesveida principiem. Brīžiem var tikai pabrīnīties par ārkārtīgi zemo darba organizāciju jebkurā jomā – visur tiek nodarbināti pieci cilvēki tur, kur Eiropā to darītu viens cilvēks (piemēram, vienss pārdod biļeti uz prāmi, otrs pie nākamālodziņa iedrukā biļetē vietu, trešais pārdod termināļa nodevas biļeti, ceturtais norāda kur iet, piektais iekasē maksu par somu uznešanu, tad ir birkas pielīmētājs somai, tad nesējs u.t.t.).  Lai nu kā, Filipīnas ir skaista un kontrastu pilna zeme, ko ir vērts apskatīt.

Atgriešanās Honkongā.

Honkongā aizlaižam apskatīt lielāko āra budas statuju pasaulē Tian Tan Buda. Iespējams, ka pareizākais variants ir ierasties pirms gondolu pacēlāja atvēršanas – pirms 10tiem no rīta, jo kad ierodamies ap 11tiem, tad nākas gaidīt uz pacēlāju 1.5 stundas nemīlīgi aukstā laikā. 

Tūristu ir ļoti daudz. Brauciens ar pacēlāju ir skaists, gondola brauc augšā ātri un drīz vien no blakus esošās lidostas lidmašīnas ceļas augšup kaut kur tālu lejā. Tomēr nākamreiz izvēlētos lejā kāpt ar kājām, jo taka izskatās arī gana feina pastaiga un uz pacēlāju lejā atkal ir jāstāv pusstundas rindā.Budas statuja ir iespaidīga, bet tas kas pārsteidza daudz vairāk ir blakus esošais Tian Tan Buddha templis , jo tik greznu templi nebija gadījies dzīvē redzēt. Fantastiski krāšņs un tas ir un paliek spilgtākais iespaids no Hongkongas.

Apmeklējam vecāko templi Hongkongā, kas ir pavisam maziņš templis daudzu debesskrāpju vidū. Centrā ir uzstādīta sešus mēnešus gatavota un divus mēnešus uzstādīta Ziemassvētku instalācija ar čūsku, kurā mirdz 50 000 led spuldzītes. Ar slaveno Star Ferry pārbraucam uz Slavas Aleju noskatīties ikvakara gaismas debesskrāpju šovu mūzikas pavadībā. Jāsaka, ka biju gaidījis kaut ko iespaidīgāku, lai gan arī šo saskaņot un uztaisīt laikam nav viegli, jo katram debesskrāpim ir savi gaismas efekti jāraida precīzi mūzikas ritmā. Pēdējā dienā apmeklējam Nan Lian Garden pie Diamond Hill station. Ļoti skaists un sakopts parks, kur valda klusums un miers. Faktiski, parks ir tik krāšņs, ka droši vien tas būtu ierindojams vienlīdz ar Budas templi TOP pirmajā vietā, kas būtu apmeklējams Honkongā.

Izmaksas 2 cilvēkiem

Lidojums RIX – HKG - RIX

674

 

Transfērs PPS – Sabang – el Nido

54

Lidojums HKG - CEB

129

 

Prāmju biļetes 3 prāmji

54

Lidojums DGT – CEB

19

 

Apdrošināšana 19 dienas

30

Lidojums CEB - PPS

62

 

Dažādas fee un ieejas parkos

75

Lidojums USU - MNL

21

 

Vaļhaizivju skatīšanās

38

Lidojums MNL - HKG

97

 

Fire Fly laivas ar transfēru

23

Viesnīcas HKG 3 naktis

234

 

Sabang pazemes upes tūre

23

Viesnīcas Filipīnās 14 naktis

823

 

El Nido laivu tūres 2gb.

85

Auto īre 2 dienas

57

 

Laivu tūre Coron

15

Degviela

12

 

Hot Springs

7

Busiņš ar šoferi  1.5 dienas Bohol

57

 

Transfērs uz lidostu

5

 

 

 

Kopā

2594

 

 

BigBigT
Nav tiešsaistē
Kopš: 15/10/2015
Ziņas: 287
Manīts: pirms 13 st

Ļoti labi. Tik kaut kādas bildes pazudušas tulkojumā

Lietotāja Lī attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 15/10/2010
Ziņas: 288
Manīts: pirms 4 d

Paldies!!! Varbūt tomēr arī Filipīnas nav pełams galamērkis Smile

Joziks
Lietotāja Joziks attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 11/06/2009
Ziņas: 407
Manīts: pirms 2 st

Feini! "Nozagu" dažas idejas savam Filipīnu ceļojumam Smile

Varbūt vari padalīties vairāk ar praktisko informāciju- viesnīcu nosaukumi, cenas, kur nakšņojāt Honkongā ? Paldies!

Ilmis
Nav tiešsaistē
Kopš: 08/02/2011
Ziņas: 214
Manīts: pirms 1 st

BigBigT rakstīja:

Ļoti labi. Tik kaut kādas bildes pazudušas tulkojumā

Hmm.., man visas bildes rādās. Vairāk arī nemaz neliku.

Ilmis
Nav tiešsaistē
Kopš: 08/02/2011
Ziņas: 214
Manīts: pirms 1 st

Joziks rakstīja:

Varbūt vari padalīties vairāk ar praktisko informāciju- viesnīcu nosaukumi, cenas, kur nakšņojāt Honkongā ? Paldies!

Šonedēļ ielikšu arī izmaksas, bet tās galīgi nebūs raksturojošas, jo pārāk uz izmaksām nesaspringu - kaut kur kaulējāmies, kaut kur nē. Viesnīcas vispār visas sūtīju no Latvijas, ņēmu tādas, kuras būtu Eiropas standartu līmenī. Loģiski, ka tās bija ar kārtu dārgākas, kā meklējot uz vietas.

Irrite
Nav tiešsaistē
Kopš: 03/09/2012
Ziņas: 30
Manīts: pirms 1 d

Paldies, interesanti un ļoti noderīgi. 

Gribēju jautāt, vai ūdens ir gana silts? Saprotu, ka tas katram ir relatīvs jēdziens, bet vai tajā ir komfortabli atrasties ilgāku laiku snurkelējot?

Jautāju tādēļ, ka brauksim ar bērnu.

 

Viestursp1
Nav tiešsaistē
Kopš: 25/02/2013
Ziņas: 5867
Manīts: pirms 3 d

Irrite rakstīja:

Gribēju jautāt, vai ūdens ir gana silts? Saprotu, ka tas katram ir relatīvs jēdziens, bet vai tajā ir komfortabli atrasties ilgāku laiku snurkelējot?

Dienvidaustrumāzijā, tai skaitā arī Filipīnās, manuprāt, nemēdz būt auksts ūdens. Vismaz es Filipīnu ūdenī varu pavadīt vai visu dienu. Ja bērns ļoti mazs, tad gan būtu jāņem vērā, ka Filipīnu klimats visu cauru gadu ir KARSTS, MITRS un SUTĪGS, kas mazam bērnam varētu arī nepatikt... Vai nu tikai man tā ir gadījies, bet Filipīnās gandrīz visas 14 dienas bija gandrīz absolūts bezvējš, kas tveici un svelmi padara jūtamāku.

bepino
Nav tiešsaistē
Kopš: 30/01/2013
Ziņas: 243
Manīts: pirms 14 st

Dažas bildes neatverās, bet paldies par aprakstu!

bambasso
Nav tiešsaistē
Kopš: 07/07/2012
Ziņas: 469
Manīts: pirms 41 ned
Kur: Latvija

paldies! tieši noderēs Smile

Ilmis
Nav tiešsaistē
Kopš: 08/02/2011
Ziņas: 214
Manīts: pirms 1 st

Viestursp1 rakstīja:

Irrite rakstīja:

Gribēju jautāt, vai ūdens ir gana silts? Saprotu, ka tas katram ir relatīvs jēdziens, bet vai tajā ir komfortabli atrasties ilgāku laiku snurkelējot?

Dienvidaustrumāzijā, tai skaitā arī Filipīnās, manuprāt, nemēdz būt auksts ūdens. Vismaz es Filipīnu ūdenī varu pavadīt vai visu dienu. Ja bērns ļoti mazs, tad gan būtu jāņem vērā, ka Filipīnu klimats visu cauru gadu ir KARSTS, MITRS un SUTĪGS, kas mazam bērnam varētu arī nepatikt... Vai nu tikai man tā ir gadījies, bet Filipīnās gandrīz visas 14 dienas bija gandrīz absolūts bezvējš, kas tveici un svelmi padara jūtamāku.

Ūdens ir gana silts. Domāju, bērniem kā reizi vispār nevajadzētu būt problēmām, jo tiem jau patīk plunčāties arī aukstākos ūdeņos, kā pieaugušajiem. Tai pat laikā, ja izkāpj uz laivas, atkal pasnurkelē, atkal uz laivas u.t.t., tad beigās tomēr vējiņš dara savu un vairs tik silti nav. Arī ar gaisu ir interesanti - Indonēzijā bija tik mitrs, ka tur uzreiz krekls bija slapjš. Filipīnās vismaz tagad nevienu brīdi nebija tik mitrs, ka krekls paliktu slapjš. Jā, bija karsti, bet tikai pāris dienas bija tā izteikti sutīgs bezvējš, ka nevar ievilkt elpu. Pieļauju, ka janvārī - martā tomēr varētu būt vēl karstāks.

 

Viestursp1
Nav tiešsaistē
Kopš: 25/02/2013
Ziņas: 5867
Manīts: pirms 3 d

Ilmis rakstīja:

Filipīnās vismaz tagad nevienu brīdi nebija tik mitrs, ka krekls paliktu slapjš. Jā, bija karsti, bet tikai pāris dienas bija tā izteikti sutīgs bezvējš, ka nevar ievilkt elpu. Pieļauju, ka janvārī - martā tomēr varētu būt vēl karstāks.

Laikam tomēr līdzīgi kā Taizemē vai Goa - tur arī ap jauno gana silti, bet ne ļoti karsti, gaiss ir pasauss. Novembra sākumā un februārī vai martā - pamatīga sutoņa + mitrums, pat ja nelīst.

BigBigT
Nav tiešsaistē
Kopš: 15/10/2015
Ziņas: 287
Manīts: pirms 13 st

Ilmis rakstīja:
Hmm.., man visas bildes rādās. Vairāk arī nemaz neliku.

Tev rādās tādēļ ka dažām bildēm links ir no lokālā datora file:///C:/Users/id/AppData/Local/Temp/msohtmlclip1/01/clip_image052.jpg

EEg
Nav tiešsaistē
Kopš: 09/06/2015
Ziņas: 121
Manīts: pirms 1 ned

Cik dienas uzturējāties El Nido un cik Coron? No apraksta saprotu, ka ekskursijas un ūdrns  tur katru dienu - var neapnikt. 

Māris
Nav tiešsaistē
Kopš: 08/04/2009
Ziņas: 3277
Manīts: pirms 19 min

Viestursp1 rakstīja:

Vismaz es Filipīnu ūdenī varu pavadīt vai visu dienu. 

Tikai jāuzmanās, lai neapdegtu, snorkelējot tas var notikt ļoti ātri.

Ilmis
Nav tiešsaistē
Kopš: 08/02/2011
Ziņas: 214
Manīts: pirms 1 st

BigBigT rakstīja:

Ilmis rakstīja:
Hmm.., man visas bildes rādās. Vairāk arī nemaz neliku.

Tev rādās tādēļ ka dažām bildēm links ir no lokālā datora file:///C:/Users/id/AppData/Local/Temp/msohtmlclip1/01/clip_image052.jpg

Juris maini "apgaismoja", ka bildes rādās visas, bet pa vidu palikuši neizdzēsti linki, kurus es pats vienkārši neredzu. Palūdzu Jurim tos liekos linkus izdzēst.

Ilmis
Nav tiešsaistē
Kopš: 08/02/2011
Ziņas: 214
Manīts: pirms 1 st

EEg rakstīja:

Cik dienas uzturējāties El Nido un cik Coron? No apraksta saprotu, ka ekskursijas un ūdrns  tur katru dienu - var neapnikt. 

Kā kuram. Zinu, ka citi iesaka uzturēties gan el Nido, gan Coronā 4-5 dienas. Personīgi man tas būtu par daudz, jo pa lielam bez laivu tūrēm un gulēšanas pludmalē jau tur cita kā darīt nav. Var vēl uzlīst kalnos un palaiskoties Hot Springos. Ja ņem apvienotās tūres, tad man atliektiem galiem pietiktu ar 3 pilnām dienām gan el Nido, gan Coronā. Laivu tūres tomēr maksā un četras dienas ņemt, piemēram, laivu tūres būtu daudz par daudz, jo patiesībā jau tie "pastkartīšu skati" sāk atkārtoties.

Ilmis
Nav tiešsaistē
Kopš: 08/02/2011
Ziņas: 214
Manīts: pirms 1 st

Māris rakstīja:

Tikai jāuzmanās, lai neapdegtu, snorkelējot tas var notikt ļoti ātri.

Jā, tieši tā, snurkelējot ļoti apdeg mugurpuse un kāju augšstilbi aizmugurē 

Aiva
Nav tiešsaistē
Kopš: 15/11/2009
Ziņas: 96
Manīts: pirms 9 st

Mazākam bērnam ieteiktu garo pelkostīmu - ar garajām rokām un kājām, lai neapdegtu. Tad var arī visu dienu pa ūdeni. Ja nosalst, izlien ārā sasildīties. Bez ūdens ekskursijām man Filipīnās būtu par karstu. Auksts palika tikai vienā ekskursijā - kad atceļā sēžot laivā sāka līt, un braucot ir arī vējiņš. Vilkām drošības vestes uz slapjajiem peldkostīmiem, lai siltāk. Lietus un viļņu šļakatas nāk iekšā laivā, sauss nav nekas - iesaku apgādāties ar sauso (ūdensnecaurlaidīgo) somu mantām, ko negrib saslapināt. Ja mēs brauktu ar bērnu, noteikti ņemtu individuālās un apvienotās tūres, ar gidu, Coron A+B, arī C, El Nido A+C, un B+D. Dzīvošanas ziņā jāuzmanās ar neregulējamajiem Airconiem, daži kondicionieri ir tieši virs gultas un var vai nu ieslēgt auksta gaisa pūšanu virsū, vai izslēgt un pēc kāda laika liekas, ka slāpsti nost. 

Irrite
Nav tiešsaistē
Kopš: 03/09/2012
Ziņas: 30
Manīts: pirms 1 d

Paldies, visiem. 

Ņemšu vērā visus ieteikumus. Bērnam 5 gadi, tā, ka visas aktivitātes jāpakārto viņam. Smile Vispār, jau viņš ir pieradis ceļot un, parasti, problēmu nav.

Vai kāds ir apmeklējis pērļu fermu un var kaut ko pastāstīt?

Viestursp1
Nav tiešsaistē
Kopš: 25/02/2013
Ziņas: 5867
Manīts: pirms 3 d

Ilmis rakstīja:

EEg rakstīja:

Cik dienas uzturējāties El Nido un cik Coron? No apraksta saprotu, ka ekskursijas un ūdrns  tur katru dienu - var neapnikt. 

Ja ņem apvienotās tūres, tad man atliektiem galiem pietiktu ar 3 pilnām dienām gan el Nido, gan Coronā. Laivu tūres tomēr maksā un četras dienas ņemt, piemēram, laivu tūres būtu daudz par daudz, jo patiesībā jau tie "pastkartīšu skati" sāk atkārtoties.

Un vēl par laivu tūrēm El Nido. Būtībā tās ir trīs - TOUR A, TOUR B un TOUR C. Esmu lasījis, ka ar PRIVATE TOUR (krietni dārgāk, bet gandrīz atmaksājas, ja FULL BOAT) visas trīs El Nido tūres (A+B+C) varot izbraukt 1 dienā, bet tad brauciens sāksies nevis 9.00, bet 7.30 un beigsies 18.30 nevis 16.30 vai 17.00. Esmu bijis El Nido divās tūrēs, bet kaut kas jau sāka arī atkārtoties. Un kā pareizi tauta saka - tūres arī kaut ko maksā. Īsta pludmales atpūta El Nido centra tuvumā nesanāks, jo pludmale pašaura, ar kanalizācijas upīti pilsēteles vienā malā. Vismaz centrā klasisku pludmaļu nav. Nezinu, ko tur darīt ilgāk par 3 dienām....

dainito
Lietotāja dainito attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 19/03/2013
Ziņas: 54
Manīts: pirms 1 st

Irrite rakstīja:

Paldies, visiem. 

Ņemšu vērā visus ieteikumus. Bērnam 5 gadi, tā, ka visas aktivitātes jāpakārto viņam. Smile Vispār, jau viņš ir pieradis ceļot un, parasti, problēmu nav.

Vai kāds ir apmeklējis pērļu fermu un var kaut ko pastāstīt?

Satraukumam nav pamata. Mūsu 5 gadnieks visu gandrīz 3 nedēļu ceļojumu izturēja godam un bija gatavs palikt vēl ilgāk Smile El Nido C tūrē gan viņam sanāca pabarot zivis, jo bija palieli viļņi, tāpēc drošībai var paņemt līdz kādas tabletes pret jūras slimību. Kaut gan pēc pusdienām uz salas atkal bija smaidīgs Smile

Juris
Nav tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 19202
Manīts: pirms 17 min
Kur: RIX

("Trūkstošās" bildes salabotas, tagad visam vajadzētu izskatīties tā, kā domāts.)

ekze
Nav tiešsaistē
Kopš: 17/12/2013
Ziņas: 280
Manīts: pirms 1 d
Kur: WAW

Ilmis rakstīja:

Tomēr taisnība jau dabas draugiem vien būs, ka speciāli piebarot zivis nav īsti forši, lai iegūtu peļņu, vienlaicīgi neļaujot tām dabiski dzīvot savu dzīvi.

 

šis tāds retorisks teikums, jo tad arī piebarot un audzēt lašus vai Zoo nav īsti forši jo princips jau paliek tāds pats. Smile

Bet kopumā labs raksts, atgādināja daudzas vietas, kur pabūts Smile

2019: WAW, IST, AUH, DXB, ZAG, TRN, BEG, VKO, SOF, LIN, SAO, EZE, AEP, RGL, AMS, IGR, SLA

Lucky
Nav tiešsaistē
Kopš: 31/03/2009
Ziņas: 61
Manīts: pirms 1 ned
Kur: RIX

Hong Kong uz Lielo budu iesaku braukt ar metro+ 23 autobuss 8:30am. Var paspēt nesteidzīgi izstaigāt klosteri/templi un tad 10:00  ar atveras vārti kāpienam pie budas. Braucot atpakaļ ar gondolām nebūs rindas vispār, jo tūristu bari vēl tikai dodas augšup kalnā.

Rihards_007
Lietotāja Rihards_007 attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 08/04/2010
Ziņas: 3024
Manīts: pirms 52 min

Tā kā sanāca Ilmim mīt uz pēdām vai arī otrādi, tad pielieku savu informāciju par līdzīgo maršrutu:
Ceļakājas gada pēdējā sanākšanā TAKĀ parādot safilmēto par braucienu, vairākiem bija jautājumi par mana maršruta atsevišķām daļām un kādā laikā to iespējams veikt u.t.t.

Filipīnās paņēmu GLOBE simkarti 40peso +300peso 1,5gb mobīlie dati +100peso 100sms lai varētu sazināties ar vietējiem par ekskursijām u.t.t.

Tātad tie kuri ir CEBU un taisās apmeklēt Whalesharks, noteikti iesaku pasākumu, kas saucās CANYONEERING pa KANLAOB upi.

Youtube var paskatīties klipiņus: Kanlaob Canonyeering vai Kawasan falls canyoneerig.

Vēlams tur ierasties ap 11-12 no rīta, kamēr saule  vēl zenītā. Viss pārgājiens ir ap 6-7km un prasa 3-4h.

Mēs startējām 7:00 no Cebu South Bus terminal un pēc 4h bijām vietā, kur sākas Canyoneering. Tā vieta google kartē ir MADRIDEJOS GASOLINE STATION. Autobusa konduktors zināja to vietu. Tas ir kādi nepilni 20km aiz Moalboal.

Pie MADRIDEJOS GASOLINE STATION mūs sagaidīja gids un tālāk parakstījām kaut kādā mazā birojiņā papīrus un tālāk bija 10min brauciens ar mopīti (ap 100peso/pers), kur nogādāja uz Canyoneering sākuma bāzi, kur izsniedza ķiveres un glābšanas vestes. Gidam ir arī ūdensizturīga soma, kur salikt vērtīgās lietas, ko ņemt līdzi. Savas mugurenes atstājām tajā bāzē un pēc Canyoneering mums mopītis tās atveda vietā kur baidzām pārgājienu. Par 4u somu atgādāšanu samaksājām 150peso.

Canyoneering, ja sazinās pa tiešo ar gidiem mums izmaksāja 750peso/pers. Tīmeklī atradu tos numurus. Lasīju, ka pa 700peso var dabūt, bet no 850 sanāca līdz 750 nokaulēt.

Iesaku gidu ARNEL 09067725307. Viņs bija mūsu pavadonis tūrē un ļoti jauks un izpalīdzīgs džeks. Ja viņš neatbild, tad var viņa bosam rakstīt ziņu NONOY  09361335001   Ja rakstat, tad atsaucieties, ka Richard from Latvia iedeva šo nr.

Tie kas apsver šādu pasākumu, tad jārēķinās ka pirmie lēcieni nav apejami apkārt un tie ir 4-5m augsti un tālāk visi ir mazāki un vienkārši. Izvēles kārtībā ir arī iespēja no 15m nolekt. Tā kā izvērtējat savas spējas.

Tūre beidzās pie KAWASAN FALLS un tad ir ap 10min gājiens līdz lielajai šosejai, kur mums bija atvestas somas un turpat bija pietura kur gaidījām tuvāko autobusu līdz BATO un tur jāmaina autobuss un vēl 15km ir līdz Whalesharks watching vietai. Īsi pēc tumsas iestāšanās ap 18:00 bijām viesnīcā. Palikām MB’s Sunrise View Resort.

Whalesharks watcking sākas no 6:00-12:00. Tā kā viesnīca ir kādus 200m no Whalesharks, tad manīju, ka jau 6-7 bija pilns ar vaļhaizivju vērotājiem.

Pasākums ir 30min. 500peso vari vērot to no mazas laivas, 1000peso vari snurkelēt kopā ar vaļhaizivīm.

Pēc vaļhaizivīm no turienes pa 120peso turpatpakaļ (3pers uz mopīša ieskaitot šoferi) aizveda līdz Tumalog falls. Ieeja tur 20peso un vēl kādi 400m jāiet līdz pašam ūdenskritumam. Tur pilns ar mopīšiem, kas par atsevišķu samaksu piedāvā aizvest. Līdz ūdenskritumam ir betonēts ceļš, bet samērā stāvs. Lejā vēl easy, bet augšā mazliet grūtāk. Tā kā neizmantojām tos mopīšus, tad nezinu, cik tie maksāja. Pašā ūdenskritumā var pavadīt 15-20min un iet atpakaļ, lai mopēdists aizvesu atpakaļ līdz miestiņam, kur notiek vaļhaizivju vērošana.

Ap plkst 11:00-12:00 katru dienu ir 25-30pers ietilpīga bangka, kas no whalesharks ved pa tiešo uz alona beach. Tā kā nebijām neko rezervējuši iepriekš, tad pa 1000peso nopirkām biļetes un bijām priecīgi, ka nebūs jākratās līdz Cebu un tur jāņem ferry līdz Tagbilaran city un vēl 20km jābrauc lidz viesnīcai. Tā kā bija viļņains un pusceļā trāpījās lietus, tad brauciens ilga 4h, bet labos apstākļos ap 2-2,5h parasti iekļaujās.

Par Panglao un Bohol salu:

Ap 350peso var nokaulēt mopīšus no 8:00-17:00 ar to laiku pilnīgi pietiek, lai izbraukātu Šokolādes kalnus, Man made forest, Tarsier, Sevilla bamboo bridges, Loboc river zippline, loboc river floating restaurants un vēl simboliski piestāt pie Blood compact pieminekļa. Ja ap 8-9 no rīta izbrauc, tad līdz krēslai to visu var uzspēt un ir krāšņi piepildīta diena. Pats tālākais punkts ir šokolādes kalni – 75km no Alona beach. Iesaku sākt ar tālāko vietu – šokolādes kalni un tad atpakaļceļā visu pārējo, jo ja kaut ko neuzspēj, tad nākamajā dienā ir 2x mazāk jābrauc.

Otra must see tūre būtu Balicasag sala un Virgine Island. Pa 1500peso sarunājām privātu bangka no 9 rītā līdz 16iem. Paši sapirkām augļus un proviantu un devāmies ceļā. Nepatīkams pārsteigums bija uz Balicasag salas, kur prasīja kaut kādu nodokli. Vairs neatceros cik, bet liekas ka 300peso bija par to ka 100-200m no krasta ieved iekšā ar mazu laivu.  Pirms 2,5gadiem tā nebija. Un tas tāds nevajadzīgs pasākums, kur vietējie nokāš naudu. Ja pašam ir savi snurkeļi pieļauju, ka salas otrā galā vari tāpat pats pasnurkulēt. 10min gājiens ir līdz salas otram galam un tur nevienu cilvēku praktiski neredzējām. Tā kā varat tādu triku izdomāt. Likās nesamērīgi, ka džeki visu dienu ar laivu vizina pa 1500peso un tur pa 30-40min no mums 7iem nokāsa 2000peso + 500peso par 7iem snurkeļiem.

Viegine salā neko nevajadzēja maksāt.

Tie kas plāno whalesharks apmeklēt no Alona Beach puses, tad katru rītu ap 6:00 iet laikam tās pašas Bangkas, kas mūs veda uz Alona Beach, bet tās sanāca nokaulēt pa 600peso, tāpēc pieļauju, ka no whalesharks līdz Alona Beach esam pārmaksājuši maksājot 1000peso.

Ja ap 6:00 izbrauc, tad ap 8-9 no rīta esat pie vaļhaizivīm un tur pavadāt 40min ar visu iznstruktāžu, pēc tam ap 40min paņems turpatpakaļ Tumalog falls (brauciens+laiks pie ūdenskrituma) un tad var ar sabiedrisko caur miestiņu BATO kustēties virzienā uz Moalboal un izkāpt pie MADRIDEJOS GASOLINE STATION, lai izietu Canyoneering un pēc tā ar autobusu līdz CEBU un vakarā ap 19-20  jau būsi viesnīcā.

Palawan:

Izejot no PPS lidostas ir daudz visādi transporta piedāvātāju. Īpāsi nekaulējoties pa 500peso piekrīt minivan aizvest līdz El Nido. Virzienā no El Nido uz PPS redzēju piedāvājumus arī pa 450peso. Tā kā iespējams 400peso ir līmenis uz kuru var tiekties.

El Nido pati pludmale nav diez ko krāšņa. Var triciklu ap 100-130peso sarunāt, lai aizved līdz Las Cabanas Beach.

El Nido ir vairākas Island Hooping tūres A, B, C, D un tur publiskajā laivā ap 1100-1500peso maksā brauciens ar pusdienām.

Tā kā bijām 7pers kompānija, tad A+C apvienoto tūri ņēmām 3500peso (3000laiva+500tour guide) bez pusdienām. Paši sapirkām ēdamo līdzi + El Nido ir 200peso dabas nodokļa karte 10 dienām. Snurkeļi laikam bija 50 vai 100peso par komplektu.

Nākamajā dienā ņēmām B+D tūri, bet laikam izbraucām tikai B tūres vietas, jo bija viļņains un lēnā gaitā kustējāmies un arī dzenskrūvi uzsitām vienā vietā, kur sanāca 30min dīkstāve. Par to tūri laikam maksājām 4700peso ar visu tour guide. Tā kā bija 10dienu dabas nodokļa karte nopirkta, tad to vairs nebija jāpērk.

EL NIDO IR BANKOMĀTS! Kolēģiem ar dažām LV kartēm nesanāca naudu izņemt, bet vienam ar Deutsch Post bankas VISA karti izdevās 20000peso vienā reizē noņemt.

Gan Bohol, gan Coron vienā reizē vairāk pa 8000peso nesanāca no kartes noņemt.

Tie kas brauc starp El Nido un Coron, tad to laivu var dabūt pa 1100-1200peso. Sola ka būs wifi un iedos paēst. Paēst kaut ko simboliski iedod. Tā kā wifi uz sauszemes tur praktiski ir nelietojams, tad uz laivas pat nebija un ja būtu tad tāpat ziņa watsapp ietu gan jau minūti nerunājot par bildes nosūtīšanu J

Laivas kursē katru dienu, bet laikam pamīšus – vienu dieu no El Nido Pier un otru dienu no San Fernando. Mums bija San Fernando variants. Arī šajā variantā ir jāiet uz El ido piestātni un no turienes busiņš aizved ap 45min, līdz San Fernado, bet tur pat nav osta, bet gan, laiva stāv noenkurojusies 200m no krasta un ar mazu laivu līdz tai nogādā. Ja kādam ir San Fernando variants, tad vajadzētu kaut ko ēst un dzert iepirkt El Nido jo pie piestātnes švaki ar bodītēm un izvēli kaut ko sakarīgu nopirkt.

Coron ir daudz attīstītāka vieta par El Nido. Tur nav izteiktas pludmales pilsētā bet jāņem Island Hooping tūres. Atšķirībā no El Nido, kur samaksā 200peso nodokli par 10dienām, šeit ja ņem Private boat, tad katra piestāšanās kādā vietā maksā kaut ko. Vairāk neatceros cik, bet tas man galīgi nelikās izdevīgi, kaut arī tur bijām 5pers. Ņēmām publisko tūri A, kas maksāja 650peso ar visām pusdienām. Kompānija uz laivas bija laba un nekāda vaina publiskajai tūrei. Tūre B maksāja 750peso, bet iepriekšējā vakarā jau viss bija izpārdots un vairākos tūru kantorīšos nevarēja palīdzēt. Cenas bija nereāli nokaulēt. Vienā vietā sarunāju, ka vismaz snurkeļus iedos bez maksas.

Forša tūre bija, ko laikam viņi apzīmē ar burtu D, bet saucās kaut kāds Shipwreck and Island tour. Maksāja 1200peso art pusdienām, bet tā bija ļoti gara, jo tāli pārbraucieni un skaistas vietas: Lusong Gunboat, Lusong Coral gardens, Pass Island un vēl viens nogrimis kuģis, kura nosaukumu neatceros. Visi bijām ļoti apmierināti ar to tūri. Iesaku.

Viesnīca, ko iesaku ir Bluewave hotel. Rezervēju 2as nedēļas iepriekš un ap 36eur bija parastais un ap 44eur ar pool access. Ja grib redzēt kā vietējie ballē, tad var aizbraukt uz Hard Rock Bar, kas ir kādi 8km no centra. Mopītis pa 100peso aizved. Kaut kāda mistiska būda nekurienē uztaisīta un iekšā spoguļa sienas un vietējie dejo un skatās spoguļos kā izskatās Grin

Hots Springs nebiju.

Coron tāpat kā El Nido ir Island Hooping galamērķis.

Salīdzināju cenas kādas ir bildēs nofiksētas pirms 3 gadiem un tagad, tad rumam cena nemainās – lētākais 0,75L  73peso, 5gadīgais 86peso un 8gadīgais ap 110peso.

Lielos veikalos cenas ir labākas nekā mazos ūķīšos, jo tie uzliek savu uzcenojumu.

Fakts paliek fakts – rums ir lētāks nekā 2u bumbiņu saldējums vafelē!