Paulu Koelju ieteikumi ceļotājiem
- pieslēdzies vai reģistrējies, lai pievienotu komentārus
Ar laiku arī es esmu nonācis pie šīm atziņām. Diezgan trāpīgi teikts.
http://www.sarunas.lv/lv/kultura/sabiedriba/965-paulu-koelju-ieteikumi-c...
- Izvairies no muzejiem. Padoms varētu šķist absurds, tomēr padomāsim: tu atrodies svešā pilsētā, vai nebūtu interesantāk uzzināt vairāk par tagadni nevis par pagātni? Cilvēki jūt pienākumu apmeklēt muzejus, jo viņiem jau no bērnības tika iepotēts šāds veids, kā pieskarties kultūrai. Protams, apmeklēt muzejus ir svarīgi, tomēr tev ir jāzina, ko tu gribi tur ieraudzīt, savādāk sanāk, ka tu izej no muzeja ar apziņu, ka esi redzējis kaut ko svarīgu, tikai pats nezini – ko?
- Apmeklē bārus. Tieši tur var ieraudzīt pilsētas dzīvi. Es nedomāju diskotēkas, bet gan tās vietas, kur pulcējas vietējie cilvēki, iedzer, runā par Dievu un visumu, kur cilvēki vienmēr ir atvērti saunai. Vienkārši nopērc sev avīzi, sēdi ar avīzi rokās un vēro nākošos un aizejošos cilvēkus. Ja kāds uzsāk sarunu, pievienojies arī tad, ja tēma tev nešķitīs interesanta. Tu neieraudzīsi ceļa skaistumu, ja skatīsies uz to caur puspavērtām durvīm.
- Esi atvētrs. Vislabākie gidi ir vietējie. Viņi visu zina, lepojas ar savu pilsētu, bet nestrādā aģentūrai. Vienkārši ej uz ielas, izvēlies cilvēku, uzdod viņam jautājumu, piemēram, kā nokļūt? Ja tas neizdodas ar pirmo, izdosies ar otro, un tad, esmu pārliecināts, tu atradīsi brīnišķīgu pavadoni visai dienai.
- Ceļo viens vai, ja esi precējies vai precējusies, kopā ar partneri. Tikai tādā veidā var pa īstam pamest savu valsti. Ja tu ceļo ar grupu, tu tikai simulē ceļojumu uz citu valsti, tai pat laikā tu turpini runāt savā valodā, seko gida norādījumiem un vairāk domā par sarunām savā grupā nekā par to vietu, kur esi atbraucis.
- Nesalīdzini. Neko nesalīdzini: ne cenas, ne tīrību, ne dzīves kvalitāti, ne transportu. Neko! Tu neceļo tādēļ, lai pierādītu, ka tu dzīvo labāk. Iepazīsti citu cilvēku dzīvi un atrodi to, ko tu vari no viņiem mācīties.
- Apzinies, ka tevi visi saprot. Pat ja tu nerunā tās valsts valodā, nebaidies: esmu bijis daudzās valstīs, kur nevarēju sazināties ar vārdu palīdzību, bet tomēr visur esmu atradis palīdzību, saņēmis svarīgus padomus un pat esmu atradis draugus. Daži vienkārši baidās ceļojuma laikā apmaldīties, ja ceļos vieni. Parasti ir pilnīgi pietiekami kabatā turēt dažas viesnīcas vizītkartes un gadījumā, ja radīsies nepieciešamība, var izmantot taksometru, vienkārši iedodot to šoferim.
- Nepērc pārāk daudz. Tērē naudu tādām lietām, kuras tev nevajadzēs nēsāt: teātra biļetēm, restorānu apmeklējumiem, ekskursijām. Mūsu globālā tirgus un interneta laikmetā var nopirkt visu un pie tam nepārmaksāt par lieko svaru.
- Necenties apbraukt visu pasauli viena mēneša laikā. Labāk četras vai piecas dienas palikt vienā pilsētā nekā apmeklēt piecas pilsētas nedēļas laikā. Pilsētu var salīdzināt ar kaprīzu sievieti, kurai ir vajadzīgs laiks, lai izrādītu sevi no visām pusēm un ļautu sevi savaldzināt.
- Ceļojums – tas ir piedzīvojums. Henrijs Millers ir teicis: labāk ir atklāt sev nepazīstamu baznīcu, par kuru agrāk neviens nav dzirdējis, nekā doties uz Romu un izjust nepieciešamību apmeklēt Siksta kapelu. Protams, aizej arī uz turieni, bet arī paklaiņo pa ieliņām, sajūti brīvību un atrodi to, par ko tu pats vēl neko nezini, un kas, iespējams, izmainīs tavu dzīvi.
Fantastiski labi viss ir pateikts 
Paldies, ka iemeti linku
Piekrītu katram vārdam!
Ir zināmi iebildumi
1) Muzeji IR jāapmeklē. Varbūt ne visi, bet daži noteikti ir. Kā var saprast tagadni, nezinot pagātni?
4) Ceļot vienam ir daudz plusu - piekrītu. Pats tā bieži daru Bet ceļojot divatā redz daudz, daudz, daudz vairāk sīkas nianses, kas raksturo valsti un cilvēkus.
5) Kā var mācīties, ja Tu nesalīdzini? Viss, ko mēs apgūstam, ir salīdzinošā veidā.. Jā, nevajag meklēt lietas, kur mēs esam labāki un mācīties to, kur esam sliktāki, taču tik un tā tā būs salīdzināšna
Es savukārt domāju, ka Koelju raksta smalki aprēķinātas banalitātes, par ko man neizprotamu iemeslu dēļ sabiedrībā pieņemts kolektīvi un nekritiski jūsmot…
Daļa no saraksta ir aplamības (Bzh pieminētās + vēl dažas), citas ir tik primitīvas patiesības, ka nākamā varētu būt: «Braucot ceļojumā, paņem vietējo valūtu! Marks Tvens ir teicis: katrā valstī izmanto cita veida naudiņas. Kad vēlēsies iepirkties, veikalnieks sagaidīs savas valsts monētas. Dodot latus, Tu viņu vari samulsināt!», un pēc tā tiek sagaidīts, ka mums jāsaka «Cik patiesi! Kā kulaks uz acs! Es pats nebūtu iedomājies!»
Ja nepatīk apmeklēt muzejus, patīk iedzert krogā un lietainā dienā sanāk atcerēties paķert līdzi lietussargu, nevajag ar Koelju izteicieniem šīs vienkāršās darbības mēģināt padarīt dziļi simboliskas un nozīmīgas… Tā ir sevis mānīšana.
Es rosinu neuzķerties uz tāda primitīva āķa, lai cik vilinošs tas reizēm nešķistu.
Juri, fantastiski labi viss ir pateikts, piekrītu katram vārdam! 
Es savukārt domāju, ka Koelju raksta smalki aprēķinātas banalitātes, par ko man neizprotamu iemeslu dēļ sabiedrībā pieņemts kolektīvi un nekritiski jūsmot…
Nu, visi jau nemaz arī tā nejūsmo. Koelju literatūrā ir tas pats, kas šlāgeri mūzikā vai stacijas tuneļa glezniņas ar saulrietiem un gulbīšiem mākslā. Bet no otras puses ir tā, ka, vienalga, apzināti vai neapzināti, bet viņam piemīt spēja uzrunāt milzīgu sabiedrības daļu. Un tad jau labāk, lai šo nišu aizpilda Koelju ar savām jaukajām, sirsnīgajām banalitātēm, nekā... Nu, mums jau te visādi piemēri vēsturē ir bijuši. Būtībā jau padomiem nav ne vainas, ja tos apdomā un nemetas kritizēt tikai tāpēc, ka tas ir Koelju.
Kaut arī neesmu Koelju cienītājs, šos izlasīju ar prieku. Nedomāju, ka padomi uzrakstīti mērķējot uz kādu absolūtu patiesību katrā punktā. Bet kopējā ideja man patīk.
Cilvēki ir dažādi un daudzi nevar nemaz aizdomāties un noformulēt priekš sevis tās "banalitātes". Tāpēc priecājas, ka to izdara kāds cits īsi un saprotami. Kaut arī vairāk lasu daudz nopietnāku literatūru, izlasīju dažus Koelju darbus ar prieku. Un man par to nav kauns Kaut tas nemaz nav stilīgi
Par muzejiem nepiekritīšu - ir fantastiski muzeji, kuri man ir pat visa ceļojuma galamērķi. Un tas man ir daudz intersantāk, nekā aprunāties ar vietējiem tusētājiem barā, kas mani nekādi neattīsta.
Visu jau nevajag uztvert pārāk tieši... ir muzeji, kas tiešām uzrunā, bet ir gadījies arī piedzīvot brīdi, ka saproti, ka tikko esi redzējis, ko īpašu, bet ar sirdi īsti nesaproti ko... ceļot vienam var būt nedaudz garlaicīgi, bet ceļojot ar kādu kopā šis kāds var izjaukt tavas sajūtas un fīlingu...
Vajag ceļot ar pareizo cilvēku (to gan vieglāk pateikt, kā izdarīt)! Un muzeji ir dažādi! Man bērni pierasīja vēlvienu vizīti uz Stokholmu jo pirmajās trijās dienās nepaspējām visus muzejus apskatīt! Otreiz ņēmām četras dienas, un muzeji citās valstīs var ļoooti atšķirties no LV. Tie var būt arī ļoti interesanti un intreaktīvi!
arī LV muzeji var būt interesanti un atraktīvi jebkuram vecumam un dzimumam
Par pareizajiem cilvēkiem - nonācu līdz secinājumam, ka tikai pēc ceļojuma kopā var saprast, vai cilvēks ir pareizs, tavs.
Bet no otras puses ir tā, ka, vienalga, apzināti vai neapzināti, bet viņam piemīt spēja uzrunāt milzīgu sabiedrības daļu. Un tad jau labāk, lai šo nišu aizpilda Koelju ar savām jaukajām, sirsnīgajām banalitātēm, nekā... Nu, mums jau te visādi piemēri vēsturē ir bijuši.
Interesanti, ka tāda veida argumentu var izmantot par labu jebkam, jo vienmēr var iedomāties kaut ko sliktāku par aizstāvamo… (kaut gan Koelju gadījumā tas man prasa mērenu piepūli).
Piemēram: Jauki, ka AirBaltic izmainīja lidojuma laiku tikai par nedēļu, jo varēja taču par gadu… Jauki, ka viesnīca pazaudēja manu priekšapmaksāto rezervāciju un neļāva pārnakšņot, jo varēja turklāt atņemt somas un apsaukt nelabos vārdos… un tādā garā.
Man domāt, ja argumentu var izmantot jebkā aizstāvībai, tad tas nav īsti labs arguments.
Ja norobežojamies no tā, kurš to ir teicis, tad tik un tā jāatgriežas pie vecām atziņām, ka katram ceļošana ir kaut kas savs - vienam tie ir muzeji, kamēr citam pastaiga pa ielām. Vēl citam kaut kāda tematika, piemēram, koncerts vai festivāls.
Nav visiem arī vienots ceļošanas veids - vieniem patīk tikai vienatnē, citiem divatā vai ar visu ģimeni, citiem atkal grupā.
Vieni pilsētām iet ar līkumu, kamēr citi atrod šarmu tieši pilsētās.
No malas pateikt, ka tikai viens ceļošanas veids ir pareizs, nav korekti. Lai kurš šādas tēzes publicētu, tās vajadzētu izvērtēt, cik tās atbilst pašam.
Juri, Tu laikam nedaudz pārprati manu argumentu. Es neteicu, ka ir labi, ja kaut ko sliktu var aizstāt ar ne tik sliktu, tomēr joprojām negatīvu. Es teicu, ka ir labāk, ja tukšums tiek aizpildīts ar kaut ko pozitīvu, nevis kaut ko negatīvu. Starp plusu un mīnusu tomēr ir liela atšķirība.
... katram ceļošana ir kaut kas savs - vienam tie ir muzeji, kamēr citam pastaiga pa ielām. Vēl citam kaut kāda tematika, piemēram, koncerts vai festivāls.
Pareizi pateici. Nedomāju, ka Koelju atzīmēja vispārzināmas lietas, jo ir daudz cilvēku, kas viņam oponētu. Taču man viņam jāpiekrīt, jo muzeji nevilina. Tā vietā dodu priekšroku kādreiz navigācijā iebakstīt uz labu laimi izvēlētu ciematu maršruta tuvumā, un iedzert kafiju vietējā kafejnīcā.
Cik labi, ka mēs visi esam dažādi
Vai to var teikt par jebkuru dažādību?…
Protams!
Tas ir ļoti filozofisks jautājums, uz kuru man pašam nav 100% skaidras atbildes, bet, ja jau par to iesāki — vai ir jauki, ka mēs esam tik dažādi, un ir cilvēki, kuri brauc pievienoties ISIS un piedalīties viņu zvērībās… Vai ir jauki, ka dažiem cilvēkiem ir nespēja sadzīvot ar savu ķermeni, viņiem šķiet, ka roka vai kāja ir sveša, un cenšas pierunāt ārstus, lai to amputē…
Tās jau ir novirzes no normām, kuras pieņēmusi mūsu sabiedrība. Atšķirīgi domājoši cilvēki veido arī dažādas sabiedrības grupas ar atšķirīgām normu robežām. Kas vienā ir labs, tas otrā nepieņemams. Savu normu uzspiešana citām grupām parasti noved pie konfliktiem. Tie savukārt noved vai nu pie progresa, vai manuprāt biežāk tieši otrādi – pie situācijas pasliktināšanās. Ja mēs nebūtu atšķirīgi, nebūtu progresa. Bet tas, ka esam atšķirīgi, bieži noved pie nevajadzīgiem konfliktiem. Tāpēc arī nekad 100% nesapratīsi, vai tas, ka esam atšķirīgi, ir labi, vai slikti.
Pirmā diena pēc atvaļinājuma, un prāts vēl nav atslēdzies no filozofēšanas
Juri - nākamreiz, kad būsi Peru, aprunājies ar šamaņiem. Iespējams, viņi atvērs acis un palīdzēs saprast, vai tas, ka esam dažādi, ir labi vai slikti. B. Tetereva intervija Delfi (pēdējā lapa): http://www.delfi.lv/news/national/politics/boriss-teterevs-filantrops-pe...
Arī šī cilvēka izteiktajiem viedokļiem piekrītu gandrīz par 100%. Nebaidās atbildēt tieši arī uz šobrīd sasāpējušiem jautājumiem par bēgļiem un nacionāliem konfliktiem, jo rasistu un radikāļu anonīmie uzbrukumi viņam nekaitē.
Ja Peru šamaņi ļoti vēlas aprunāties, esmu gatavs viņiem, iespējams, atvērt acis.
Ja norobežojamies no tā, kurš to ir teicis, tad tik un tā jāatgriežas pie vecām atziņām, ka katram ceļošana ir kaut kas savs - vienam tie ir muzeji, kamēr citam pastaiga pa ielām. Vēl citam kaut kāda tematika, piemēram, koncerts vai festivāls.
Nav visiem arī vienots ceļošanas veids - vieniem patīk tikai vienatnē, citiem divatā vai ar visu ģimeni, citiem atkal grupā.
Vieni pilsētām iet ar līkumu, kamēr citi atrod šarmu tieši pilsētās.
No malas pateikt, ka tikai viens ceļošanas veids ir pareizs, nav korekti. Lai kurš šādas tēzes publicētu, tās vajadzētu izvērtēt, cik tās atbilst pašam.
)) visam savs laiks... un pārdomas par piedzīvoto.