Gruzijas rietumu daļa

6 atbildes [Pēdējā ziņa]
Kartagietis
Lietotāja Kartagietis attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 04/02/2011
Ziņas: 320
Manīts: pirms 1 d

Tātad īsa informācija par Gruzijas rietumu daļu, ja nu kādam noder (2013.gada jūnija otrā puse).

Līdojām no Varšavas uz Kutaisi (ar Wizzair). Lidojumu cenas gan nepārtraukti mainās, bet ja nu kāds grib novērtēt iespējamos izdevumus - cena 170 LVL uz diviem šurpu turpu (ar nododamo čemodānu). No Kutaisi lidostas ir iespēja bez problēmām tālāk pārvietoties ar maršrutkām, tie iet gan uz Tbilisi, gan uz Batumi. Batumi, kas ir laikam jau gruzīnu krutākais kūrorts, atrodas kādus 140km no lidostas, ceļš ar maršrutku aizņem kādas 2 stundas. Kad izgājām no lidostas, maršrutkas jau stāvēja, tā ka tālākais virziens nebūtu nekādas problēmas.

Mūsu gadījumā mēs gan sākumā ar maršrutkām nebraucām. Bija doma noīrēt mašīnu, taču Kutaisi ir samērā jauna lidosta, līdz ar to piedāvājums nebija plašs, taču tas, kas bija, bija visai padārgi - mazie autiņi sākās apm. no 60 USD dienā (plus vēl piemaksa, ja gribi autiņu saņemt lidostā nevis viņu birojā; plus vēl neskaidrības ar to, vai tur vispār kāda apdrošināšana ir), džipi jau bija tuvu 100 USD dienā. Ja nu kādam interesē, tad lapas, kurās vispār bija auto nomas piedāvājums Kutaisi, kuras atradu ir http://naniko.com/ , http://www.concordmotors.ge/ , http://rentacar.ge/. Pa daļai tāpēc, ka auto nomas piedāvājumi neapmierināja, pa daļai tāpēc, lai būtu iespēja apceļot Gruziju vieglā žvingulī (kā tas arī būtu pareizi jādara Grin ) sāku meklēt iespējas paņemt šoferi, un vienā krievu saitā atradu informāciju par gruzinu, kurš vadā tūristus ar savu mašīnu. Sazvanījos, sarunāju - mēs maksājām 80 USD dienā plus degviela. Paņem tevi lidostā, ved tevi uz turieni kur tu gribi, nekādu problēmu ar apdrošināšanu un vari baudīt vīnus. Tā kā viņš pats ir kaut kur no Tbilisi, samaksāju arī par viņa ceļu no Tbilisi līdz Kutaisi lidostai. Automašīna - vecs E klases mersedess, kā jau mersis samērā ērts sēdēšanai. Dīzelis, degvielas cena nu jau piemirsusies (varēja būt kaut kur drusku virs 2 GEL par litru). Patēriņš kā jau dīzelim, bija ok.

Aptuvenais valūtas kurss ir 3 GEL=1 LVL, precīzu kursu katrs lai skatās pats.

Ja nu kādu interesē šoferis, tad koordinātas ir šādas: tel. +995571990436 Abasaloms Arhipovičs

Stādījās priekšā vārdā un tēvavārdā, tāpēc uzvārdu nezinu joprojām Smile. Šoferis pats ir gruzīns, bet runā ļoti labā krievu valodā. Ar angļu valodu gan varētu būt švaki, taču viņa dēls arī vadājot tūristus, kas zina, varbūt tas māk arī angliski. Kā šoferi varu rekomendēt, izpildīja visu kā norunāts. Braukt gan mīl ļoti ātri, bet nu  tā ir tāda gruzīnu nacionālā īpatnība. Arī naksmītnes mums noorganizēja, ar tām bijām apmierināti. Drusku bijām cerējuši uz viņu arī kā uz gidu, šajā ziņā bija švakāk. Iespējams, ka Tbilisi vai Kahetijas (viņa dzimtajā) reģionā ir labāk, tur nebijām, bet, ja braucat pa rietumu daļu, tad atliek vien pašiem visu vairāk vai mazāk saplānot.

Pirmajā dienā pēc ielidošanas izbraucām Kutaisi apkārtni. Apskatījām Motsametas klosteri (atrodas ļoti skaistā vietā), Gelati klosteri un Bagrati katedrāli (abas iekļautas UNESCO). Ieejas maksas tajos nevienā nav - ieeja pret ziedojumiem. Pēc tam devāmies uz Sataplia alu kompleksu, kurā ir redzami dinozauru pēdu nospiedumi (tādas prāva strausa pēdu nospiedumu lielumā, tāpēc mani dinozauru pēdas nepārliecināja, tāpat kā viss komplekss), diezgan primitīvas dinozauru kustīgas imitācijas, dinozaura skeleta atveidojums un skatu tornis. Kā arī neliela stalaktītu/stalagmītu ala. Ieejas maksa nebija liela, taču vairs precīzi neatceros. Šeit mēs dabūjām pamatīgu lietu un izmirkām līdz vīlītei, par laimi turpmāk laikapstākļi mūs šajā ceļojumā lutināja. Nakšņojām vienkāršā viesnīcā pašā Kutaisi, divvietīgs numurs 50 GEL uz abiem. Numuriņš mazs, arī ielas troksnis iekšā nāca diezgan skaļš, taču man par laimi tas īpaši netraucēja. Blakus esošā ēstuvīte gan bija ļoti laba un garšīga. Pārēdāmies, padzērām vīnu un vēl brokastīm paņēmām sev hačapuri, samaksājām 37 GEL uz diviem. Diemžēl, par cik paši nemeklējām viesnīcas, nemācēšu iedot viesnīcu koordinātas vai nosaukumus, vairāk ierakstu šeit informācijai par cenu.

Otrajā dienā braucām uz Mestiju (Svanetijas reģions). Atrodas kalnos, ļoti skaista vieta. Ceļš pa kalniem, vienā vietā pat nācās stāvēt un gaidīt, kamēr novāc nogruvumu. Šeit arī atmaksājās tas, ka nav jādomā par auto apdrošināšanu, jo kritošs akmens drusku sabuktēja šofera durvis. Pati Mestija tiek svaigi pārbūvēta, visas mājiņas un ielas jaunas. Vietējie gan saka, ka tā nav īstā Gruzija, bet man patika tīri labi. Izstaigājām Mestiju, pabraucām uz tuvējiem skatu punktiem, kur pavērot kalnu ainavu. Šoferis mēģināja pabraukt arī pa kalnu ceļu Ušguļu virzienā (pamanījās tur mašīnas apkašai kaut ko pat noplēst), bet tur bez džipa neiebraukt. Ja grib redzēt Ušguļus, tad tomēr vajadzīgs džips vai kāda augstāka mašīna. Uz vietas Mestijā to nokārtot ir dārgi - mums vietējā informācijas centrā par vienas dienas braucienu turp prasīja 200 GEL, tāpēc no tās ieceres atteicāmies. Nakšņojām mazā ģimenes viesu mājā turpat Mestijas centrā (īpašniece izīrē pāris istabiņas savā mājā), nekas šiks, taču tīrs un kārtīgs. Turpat uz vietas mums sagatavoja bagātīgas vakariņas un brokastis, ļoti mājīgā atmosfērā pakomunicējām ar īpašnieci, tā ka paliku apmierināts. Samaksāju kopā 100 GEL (kopā ar vakariņām un brokastīm).

Nākamās dienas ritā vēl aizgājām ekskursijā uz vienu no Svanetijas tornīšiem turpat Mestijā (tādu tornīšu Svanetijā ir pilns, savulaik izmantota kā dzimtas aizsardzības būve uzbrukumu gadījumā). Tornīši, manuprāt, ļoti ainaviski iederas vietējā kalnu ainavā. Pēc tam braucām no kalniem lejā uz Batumi apkārtni, iekārtojāmies viesnīcā Kvaretijā (kādi 18 km no Batumi uz Turcijas robežas pusi). Divvietīgs viesnīcas numurs trešajā stāvā ar lodžiju ar skatu uz jūru pašā jūras krastā (varbūt kādi 50-100 m līdz jūrai), visas ērtības, bijām ļoti apmierināti. Tā kā ceļojuma otrā daļā bija plāns pagozēties Melnās jūras krastā, tad palikām šeit uz visām atlikušajām piecām dienām. Cena 60 GEL par nakti (ja ņemtu bez skata uz jūru, cena būtu 50 GEL par nakti). Lūk šo viesnīcu es ļoti labprāt būtu rekomendējis, bet nekādas vizītkartes viņiem nebija, tāpēc es to pat nevaru izdarīt. Mierinājumam varu pateikt, ka Kvaretijas reģionā (tāpat kā pašā Batumi) būvējas jaunas viesnīcas pie viesnīcas, tā ka atrast kādus variantus tur problēmām būt nevajadzētu. Šo vakaru tā arī pavadījām laiskojoties gar Melno jūru.

Nākamajā dienā bija brauciens uz augšējo Adžāriju, galapunkts bija Khulo. Kalnu ceļš gar aizu, diezgan skaists, taču pēc Svanetijas reģiona tas vairs nevarēja pārsteigt. Jāsaka, ka šeit mums pašiem pietrūka zināšanu, ko tajā reģionā apskatīt, bet pāris apskates objekti, ko piedāvāja mūsu šoferis, tomēr pārlieku nepārliecināja, ka šo reģionu ir vērts iekļaut apskatāmo sarakstā. Pieļauju, ka savācot vairāk informācijas, varētu būt veiksmīgāk. Vakarā Batumi atvadāmies no sava šofera (bijām nolīguši viņu uz 4 dienām) un dodamies naktsdzīvē. Turpmākās dienas pārmaiņus vai nu peldamies Melnajā jūrā Kvaretijā, vai dodamies pablandīties pa Batumi. Batumi ir pilsēta, kuru šobrīd pārbūvē ar pamatīgu šiku. Promenāde ir kādus 8 km gara, muzikālās strūklakas (lielas un vēl lielākas), augstu debesīs slienas visi iespējamie lielo viesnīcu skrāpji (Sheraton, Radisson u.c., drīz tiem pievienosies Hilton). Ir virkne modernas arhitektūras celtņu (White Restaurant, kas ir kā apgāzta māja; tornis ar gruzīnu alfabētu). Bjām arī uz okeanāriju (maza, noplukusi palieka no padomju laikiem, bet ieejas maksa arī bija kādi pāris GEL tikai) un uz delfīnu šovu. Kopumā iespaids par Batumi palika visnotaļ pozitīvs.

Ceļš no Batumi līdz Kvariati ar autobusu maksāja robežās no 0,50-1,00 GEL. Vakaros, pēc 23 autobusus uz Kvariati vairs neredzējām kursējam, ņēmām taksi, varēja nokaulēt līdz 12 GEL. Atpakaļceļš no Kvariati bija taksis līdz Batumi, kur savukārt tālāk ar maršrutku. Maršrutka līdz Kutaisi lidostai maksāja 10 GEL par cilvēku. Ar maršrutkām gan jāņem vērā viena lieta - tās stāv kamēr novāc zināmu skaitu braucēju, tāpēc grūti prognozēt vai un kad tās aties. Tā kā mums lidmašīnu nokavēt negribējās, tad mēs iepriekš naudu nemaksājām un čemodānus maršrutkā nekrāvām, pirms nav skaidrs, ka maršrutka jau izbrauc, kas beigu beigās bija pareizi, jo, kad pacietība beidzās, gājām meklēt citu perspektīvāku maršrutku. Mums par laimi, grūtības atrast tādu nebija, līdz ar to veiksmīgi sasniedzām lidostu pat kādu brīdi ātrāk pirms plānotā. Krīzes situācijā bija arī plāns B - taksis no Batumi līdz lidostai, jo takšu Batumi netrūkst, un cena līdz Kutaisi lidostai varētu būt kādi 60 USD (tā vismaz mēs noskaidrojām).

 

Huks
Lietotāja Huks attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 06/03/2011
Ziņas: 208
Manīts: pirms 8 ned
Kur: Rīga

Tuvākajā laika ielikšu savu atskaitu par Gruziju. Kapēc no Varšavas uz Kutaisi? - vai bija lētāk, kā no Rīgas, vai arī ceļojums sākās kaut kur citur?

Kartagietis
Lietotāja Kartagietis attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 04/02/2011
Ziņas: 320
Manīts: pirms 1 d

Huks rakstīja:

Tuvākajā laika ielikšu savu atskaitu par Gruziju. Kapēc no Varšavas uz Kutaisi? - vai bija lētāk, kā no Rīgas, vai arī ceļojums sākās kaut kur citur?

Tāpat vien, fiksā ideja. Apvienoju ar mazu ceļojumu pa Lietuvu. Kopumā BT akcijās arī var dabūt puslīdz līdzīgas cenas, bet tobrīd uz sitiena Varšavas variants bija krietni lētāks.

Kartagietis
Lietotāja Kartagietis attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 04/02/2011
Ziņas: 320
Manīts: pirms 1 d

Vēl piemirsu pierakstīt, ka pirmajā dienā netālu no Kutaisi apskatījām arī Prometeja alas (Prometeus Cave) - alu komplekss ar stalaktītiem/stalagmītiem. Tas bija gana liels un interesants alu komplekss, ja tādas lietas interesē, noteikti ir vērts iegriezties. Man katrā gadījumā patika.

Huks
Lietotāja Huks attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 06/03/2011
Ziņas: 208
Manīts: pirms 8 ned
Kur: Rīga

Vai tas Svanetijas tornītis bija kāda muzeja kompleksa daļa?

   

Kartagietis
Lietotāja Kartagietis attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 04/02/2011
Ziņas: 320
Manīts: pirms 1 d

Nezinu, vai to īsti var nosaukt par muzeju kompleksu, vienkārši Mestijā turpat netālu no centra ir tāds labi sakopts kvartāliņš ar senajām ēkām, tur tādu tornīšu ir pie daudzām ēkām. Varētu teikt, ka tāds kā brīvdabas muzejs, bet ne klasiskajā izpratnē, jo cilvēki tur dzīvo (vismaz atsevišķās ēkās), ir viesu nami, nav ne ieejas, ne ieejas maksas. Redzam, sēž vietējie pensionāri, ejam klāt un prasam, kur te ir muzejs ar iespēju apskatīt torni. Viens no šī bariņa kā reiz izrādās vienam tādam īpašnieks, ceļas kājās un iet rādīt.  Viņam senču māja ir pārvērsta par nelielu muzejiņu, ieskaitot tornīti, kas laikam no tā visa bija tas interesantākais. Ieejas maksa bija, šķiet, 3 GEL no cilvēka (ceru, ka nekļūdos).

Bzh
Nav tiešsaistē
Kopš: 03/12/2012
Ziņas: 1241
Manīts: pirms 12 st

Mestia ir kaut kāds lokālais muzejs ar visu tornīti.. Iekšā tikt varēja tikai līdz 16iem (pēc tam tantuks, kas to uzpasē, dodas meklēt savu gotiņu, kas turpat kalnos klīst), bet pirmajā dienā mēs ar mikriņu no Tbilisi atbraucām vēlāk, un otrā dienā no kalniem nokāpām pavisam vēlu (draugi paspēja vēl pa gaismu, bet es izdomāju, ka man vajag paieties tālāk, un lejā tiku krietnā tumsā).. Vairāk iespēju to muzeju apmeklēt nebija, jo nākamajā rītā ar mikriņu braucām tālāk uz Batumi Smile

P.S. Manuprāt, Mestia galvenā pievienotā vērtība ir kalni un staigāšana pa tiem. Jāuzmanās, lai nenomaldās, jo takas nav marķētas.. Un aiziet 3h līkumu pa aitu, nevis tūristu iestaigāto taku, ir pavisam vienkārši Smile Pati pilsēta ir 50 mājas. Tiesa, dikti dekoratīva pilsēta Smile

Šis viedoklis ir mans un attiecas uz mani, pat, ja reizēm tas ir uzrakstīts vispārējā formā :)